Teju, teju sāksies pirmsskolas iepirkšanās «drudzis». Allaž esmu brīnījusies, ka pirkumu saraksta sākumā vecāki ierindo apģērbu.
Teju, teju sāksies pirmsskolas iepirkšanās “drudzis”. Allaž esmu brīnījusies, ka pirkumu saraksta sākumā vecāki ierindo apģērbu. Bērni aug, tas ir saprotams, bet gluži visas drēbes pa vasaru novalkāt taču nav iespējams! Un tā katras vasaras nogalē baušķenieki draudzīgi dodas uz Viļņas tirgu cerībā nedaudz ietaupīt naudu pārējiem skolai nepieciešamiem tēriņiem.
Par mācību grāmatu iegādi parasti tiek runāts daudz retāk, tomēr šogad situācija ir mainījusies. Laikraksta “Bauskas Dzīve” interneta mājaslapas forumā vecāki ierosina rīkot tirdziņu, kurā varētu apmainīties ar lietotām grāmatām. Par cenām Latvijas grāmatu tirgū esmu labi informēta, taču ārpus mana redzesloka bija palikusi svarīgākā un daudzskaitlīgākā – mācību līdzekļu – niša. Ziņkāres vadīta, viņnedēļ iegriezos dažu Rīgas tirgotavu specializētajās nodaļās.
Ko gan es iesāktu, ja ģimenē būtu trīs vai četri skolas vecuma bērni? Tāda bija reakcija, analizējot gūtos faktus. Ikvienā mācību stundā bērnam vēl ir nepieciešams desmitiem citu sīkumu! Nu labi, klades un pildspalvas it kā nemaksā dārgi, bet gada laikā ir vajadzīgi to vairāki desmiti, un tad jau jārēķinās ar pieklājīgu summu.
Nevaru saprast, kādēļ par mācību grāmatām mūsu trūcīgajā valstī ir jāmaksā tik dārgi. Varbūt tās tiek pielīdzinātas speciālajai uzziņu literatūrai? Man kļuva skaidrs, kāpēc lauku skolās atsevišķos priekšmetos netiek praktizēta eksperimentālo mācību grāmatu izmantošana. Šo izdevumu satura kvalitāti neviens neuzdrīkstētos apšaubīt. Iemesls ir gaužām prozaisks – trūkums. Iespējams, ka diviem, trim bērniem vecāki grāmatas nopirktu, bet ko stundā iesāks pārējie?
Vecāki, kā vien mācēdami, cenšas risināt grāmatu iegādes problēmu un dažreiz vēlamo pieņem par esošo. Nesen “Bauskas Dzīvei” piezvanīja kāda māmiņa. No “drošiem avotiem” viņai kļuvis zināms, ka, iesniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ģimenes varot saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides par mācību grāmatu iegādi. VID Zemgales reģionālās iestādes Bauskas nodaļas vadītāja Dzidra Brūvere nevarēja iedomāties, kā radies maldinošais pieņēmums. Nevienā projektā pagaidām neesot paredzēts, ka līdztekus mācību maksas un veselības aprūpes nodokļu atlaidēm varētu tikt ieviests arī šāds jauninājums.
Skolēnu vecākiem, pēc amatpersonas domām, ir tikai viena izeja – vērsties pašvaldībās ar lūgumu palīdzēt nopirkt grāmatas. Jau iepriekš var paredzēt, ka tā mēģinās rīkoties ar augstu atbildības izjūtu apveltīti, materiālās grūtībās nokļuvuši vecāki. Bet ko lai iesāk simtiem trūcīgu ģimeņu, kas bērnam nevar nopirkt pat lietotus apavus, nerunājot par jaunām grāmatām spožos vākos? Droši vien viņi iztiks bez grāmatām, jo dzīvības uzturēšanai bērnam vispirms ir vajadzīgs siltums un ēdiens, un tikai pēc tam – zināšanas.