Kara Ukrainā ietekmē 24% Latvijas iedzīvotāju ir sākuši veidot uzkrājumus, ir apdrošinājuši dzīvību vai veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un socioloģisko pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas dati.
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kara Ukrainā ietekmē ir mainījuši priekšstatu par ģimenes nākotnes stabilitātes nozīmi, 10% atzinuši, ka sākuši veidot uzkrājumus skaidrā naudā, vēl 6% sākuši krāt bezskaidrā naudā, 5% ir apdrošinājuši dzīvību, bet 3% ir veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai, noslēdzot pilnvaras, mantojuma, laulību līgumus un citus līgumus.
Vēl 21% aptaujas dalībnieku ir atzinuši, ka nopietni domā par finansiālā drošības spilvena veidošanu vai juridisko saistību sakārtošanu, bet nav veikuši reālas darbības.
Savukārt 68% respondentu atzinuši, ka viņu uzkrājumu veidošanas paradumi pēdējo mēnešu notikumu ietekmē nav mainījušies.
Tāpat aptaujā noskaidrots, kā cilvēku rūpes par savu un savas ģimenes nākotni ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. 2022.gada aptaujā 70% respondentu atzina, ka pandēmija nav mainījusi viņu uzkrājumu veidošanas paradumus, kas ir par 14 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, kad pandēmijas ietekmi uz uzkrājumu veidošanu noraidīja 56% aptaujas dalībnieku.
Tomēr pandēmija ir likusi 19% respondentu vairāk domāt par finansiālā drošības spilvena izveidi, bet 3% – iegādāties dzīvības apdrošināšanu.
Aptaujā 2022.gada aprīlī piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
