Kad debesis izrotā zvaigznes un mēness ezerā krīt..
Kad debesis izrotā zvaigznes
un mēness ezerā krīt,
mani sapnis pie tevis aiznes
un as’ras pār vaigu rit.
Tu šonakt neesi pie manis,
Un zinu, ka nebūsi rīt.
Kad rītausmā modīsies saule
un migla debesīs kāps,
es ieliešu atmiņas glāzē
un mūžīgi dzeršu tās.
Kad vēlēšos noreibt no jauna,
es izdzeršu glāzi sausu
un piepildīšu no jauna!
MELĀNIJA
