***

Vai es vai tu nav nozīmes vējam bezemociju tuksnesī..

Vai es vai tu
nav nozīmes vējam bezemociju tuksnesī
tu domā būt
es ceru nebūt
mūsu sajūtu strupceļā
pie neveiksmēm pierod
prieku daudz nejūt
vientuļā nojausmā
klejo maitas
sapņu aitas
sasprauž ķēdes starpposmus ausīs
pabeidz vidusskolu
un transformējas par uzkodu
vilkiem
dzīves fatālisms nolādēts
prieks nav mazsvarīgs
kad mēmai balsij
skaņa saucas ļoti slikta
cerības kā nasta
spiež zemāk par pašapziņu
satiec vēju
un satiec strupceļu
un pārdēvē – kā JŪTIES
***
prieks kvantumos kvantos
safasēts devās
līdzjūtība aizgājušās pasaules
triks
ne tu dumjš
ne savāds
un iekšēji
pliks