125 gadu jubileju piektdien, 23. novembrī, atzīmēja Iecavas pagasta vidusskola. Svinībām iecavnieki bija gatavojušies nopietni.
125 gadu jubileju piektdien, 23. novembrī, atzīmēja Iecavas pagasta vidusskola. Svinībām iecavnieki bija gatavojušies nopietni. Pasākums bija mūsdienīgs un dinamisks.
Sarīkojuma norise atgādināja aizgājušās vasaras svētku «Rīgai – 800» gaitu, kuru devīze bija «Rīga – iedvesmas pilsēta». Tādēļ radās vēlme piešķirt 125 gadu jubilejas svinībām vadmotīvu «Iedvesmas skola». Tā ne vienu vien darbinieku, pedagogu, skolēnu, absolventu iedvesmojusi uz lieliem sasniegumiem. Svinībās piedalījās 293 absolventi, 22 bijušie skolotāji, 17 iestāžu un organizāciju pārstāvji, septiņi bijušie direktori, tagadējie skolotāji un audzēkņi. Jubilejai izgatavots īpašs buklets, informēja direktore Agra Zaķe.
Sarīkojums sākas jau pēcpusdienā
Vidusskolas sporta zālē bija uzstādīts liels ekrāns, uz kura ar videoaparatūras palīdzību varēja vērot notiekošās svinības. Tas atviegloja uztveri, jo ekrāns bija pietiekami liels un labi redzams.
Pēcpusdienā interesenti varēja aplūkot vēstures izstādi Sarkanajā skolā, bet Baltajā skolā notika iepazīšanās ar mācību iestādes ikdienu. Sevi prezentēja skolēnu pašpārvalde, avīze «Skolas Diena», kura publicējusi speciālizlaidumu, kā arī interešu grupas. Divas stundas dažādās telpās varēja iepazīt skolas ikdienu, audzēkņu intereses, aizraušanās, fotogrāfijas. Viesi piedalījās mājas darbu veidošanā, uz lielas lapa rakstīja skolotāju iesaukas.
Viesskolotājai jaunas metodes
Pulksten 18 sākās svinīgais sarīkojums, tas ilga trīs stundas. Vispirms mācītājs Aivars Siliņš iesvētīja mācību iestādes karogu. «Tajā ir skolas logo – logs vai grāmata, kā skatās, un bērni uz saulaina fona,» tā A. Zaķe. Mācītājs uzsvēra, ka gudrība ir zināšanas un gatavība ieklausīties, mācīties un atskārst, ka cilvēks visu vēl nezina. Tika pieminēti mūžībā aizgājušie skolotāji, darbinieki.
Tad svinību vadību uzņēmās «neatkarīgā viesskolotāja» no Rīgas – aktrise Indra Burkovska. Skolas direktore A. Zaķe sākumā brīdināja, ka viesskolotājai būs jaunas darba metodes un formas. Viņa klātesošos aizrāva ar dinamisku un atraktīvu stilu.
Svinīgais sarīkojums bija iecerēts kā jauna, netradicionāla pieeja mācībām, stāstīja scenārija autore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Greiža. Bija uzdots desmit mājas darbu.
I. Burkovska ar prieku atzina, ka pēc remonta skolā vairs nevēdī ēdiena aromāts. «Sakārtotība panākta, liekot lietā mācību iestādes vadības iekšējo spēku. Šajos laikos strādāt par skolotāju ir liela drosme,» tā viesskolotāja.
Pēc tam viņa atprasīja iepriekš sagatavotos mājas darbus. Visu klašu audzēkņi izteica atziņas par Iecavas vidusskolu. Dažas no tām: «Skolu es ieslēgšu sirdī, jo te es tapu par to, kas esmu», «Skola, es aizeju ar savu divnieku vai desmitnieku, bet ar prieku.» Krievu plūsmas audzēkņi bija iemācījušies dzejoļus.
Ko skola īsti dod, ko tajā gūstam? Viesskolotājai bija savs viedoklis: «Tiem, kas mācījušies uz vieniniekiem, ir māja, uz divniekiem – arī mašīna. Trijnieku pelnītājiem ir gan māja, gan mašīna un mobilais telefons. Četrinieku saņēmējiem – arī vasarnīca. Taču desmitnieku pelnītājiem ir pliks pauris, acenes, galvassāpes, parādi, parādi, parādi… un Triju Zvaigžņu ordenis no nerūsējoša tērauda.»
Mājas darbā izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas
Etīdes, mājas darbus, rādīja arī absolventi. Vieniem tā bija nometne «Iecaviņa», kurā toreizējie skolēni izbaudījuši peldi upē ar gultu, citiem – aroniju lasīšana. «Mēs vienīgie vidusskolu beidzām divos gados, tātad bijām visčaklākie. Nākamajā gadā vidusskolas izlaiduma nebija. Pirmo reizi šajā gadā beidzām divas paralēlklases. Pēdējo reizi vidusskolas izlaidums bija Sarkanajā skolā. Kā mūs var nemīlēt? Mēs esam īpaši,» tā 1966. gada absolvents Sigurds Birks. Viņš uzsvēra, ka šī vakara atslēgas vārdi ir «Vai tu atceries?».
Tā paša gada absolvente Ilze Arāja atcerējās dzejoli, kas skanējis žetonu vakarā. Arī pārējie svinību dalībnieki kaut ko atcerējās vai nu sarunās, vai domās. Bet šķiet, ka atmiņas bija gaišas, jo visu vakaru bija jūtams pozitīvs noskaņojums.
Mūsdienīgs mājas darbs izdevās direktorei Agrai Zaķei. Viņa ar īpašas datorprogrammas un lielā ekrāna palīdzību atbūra pagātni – bijušos direktorus, viņu laika aktualitātes. Kādreizējie skolas vadītāji atcerējās aizvadītos darba gadus. Savukārt skolas darbinieki «mājās» bija sagatavojuši priekšmetus, kurus novietot mācību iestādes muzejā. Tur bija kurpīte no skolas 120 gadu jubilejas, no paziņojumu spraušanas caurumotas skolotāju istabas durvis. Bijušās pedagoģes Marta Birka, Aija Razāne un Dzidra Krūma mājās bija sagatavojušas anekdošu krājumu par aizgājušiem gadiem. Skolēnu dome mācību procesā nodarbojās ar apdziedāšanu. Savukārt tie, kuri no skolas netiek prom, – absolventi, tagadējie skolotāji un darbinieki – mājās bija «iezubrījuši» dziesmu popūriju arī par tiem, kas bijuši skolas biedri un kļuvuši dzīvesbiedri.
Mācību iestādes amatierkopu un sporta kolektīvu vadītāji, Aldonijas Gaveikas rosināti, rādīja priekšnesumu par pēdējā laikā iemīļotu tematu – zaķiem. Bija dzeja, deja un citas kustības. Skolas saimi sveica pārstāvji no pašvaldības, uzņēmumiem, citām pagasta izglītības iestādēm, Misas vidusskolas.
Pagasta pašvaldības atzinības rakstus saņēma 12 pedagogu. Viņi skolā pavadījuši 30 – 39 darba gadus. Bet pedagogi Anita Ozoliņa, Jānis Zīvārts un direktore Agra Zaķe tika sumināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas sveicieniem.
Skola jubilejā saņēma arī Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes apsveikumu. Tajā teikts: «Cienot un augsti novērtējot jūsu neatlaidību, darboties gribu un zinātkāri, novēlu nepagurt mācot un mācoties un vienmēr paturēt savai dzimtajai Zemgalei un Latvijai atdevīgu garu!»
Sarīkojuma noslēgumā Agra Zaķe atzina, ka smago darbu var veikt bez rūpju grumbas. Pēc tam sekoja tosta uzsaukšana skolai, absolventu un citas tikšanās, dejas, mielasts, un visam pāri atkalredzēšanās prieks.
«Pēc svinībām daudzi zvanīja man un pauda pateicību. Pašai šķiet, ka svētki izdevās, jo visi bija priecīgi un apmierināti. Tas ir aizkustinoši,» atzina Agra Zaķe.
Fakti
Iecavā skola sākusi darbu 1876. gadā, kad tika iesvētīta no sarkaniem ķieģeļiem uz muižas zemes uzceltā izglītības iestāde – Sarkanā skola. Tolaik tā bijusi staltākā skolas ēka visā Kurzemē.
Baltā skola uzbūvēta 1968. gadā.
Pašlaik Iecavas vidusskolā strādā 74 pedagogi un mācās 1019 skolēnu.
