Bagātīgajā grāmatu klāstā, ko piedāvā grāmatizdevēji, ir svarīgi nekļūdīties un nenopirkt ko krāšņu, bet mazvērtīgu.
Bagātīgajā grāmatu klāstā, ko piedāvā grāmatizdevēji, ir svarīgi nekļūdīties un nenopirkt ko krāšņu, bet mazvērtīgu.
Pagājušā gada nogalē apgāds «Daugava» sāka jaunu grāmatu sēriju «XX gadsimta klasiķi». Tajā iecerēts publicēt Latvijā līdz šim neizdotus mūsu gadsimta pasaules literatūras šedevrus. Pirmā bija franču rakstnieka ALBĒRA KAMĪ grāmata, kurā ievietots īsromāns «Krišana» un noveļu krājums «Trimda un valstība». Darbi pirmo reizi publicēti gadsimta vidū, un ir pēdējie A. Kamī dzīves laikā publicētie sacerējumi. Pats autors traģiski gāja bojā autoavārijā 1960. gada janvārī. Savā dzīvē un domu pasaulē Kamī nereti bijis trimdinieks, kurš meklē savu ceļu uz kādu neaizsniedzamu pasauli. Interesants ir romāns «Krišana», ko varētu uzskatīt par savdabīgu monologu. Stāstītājam ir sarunu biedrs, bet viņa atbildes nedzirdam. Iespaids ir apmēram tāds kā, noklausoties telefona sarunu. Galveno varoni Klamansu moka vainas apziņa, ko viņš pamazām atklāj: kādu nakti, iedams pāri Sēnas tiltam, viņš dzirdējis saucienus no ūdeņu dzelmes, nereaģējis un mierīgi soļojis tālāk. Drīz viņš šo notikumu aizmirsis, bet pēc pāris gadiem, atkal šķērsodams Sēnas tiltu, viņš saklausījis mistiskus smieklus, kas pacēlušies no ūdeņiem…
Turpinot šo sēriju, gada sākumā veikalu plauktos parādījās nākamā grāmata – ERNSTA HE-MINGVEJA romāns «Ēdenes dārzs». Darbs, kuru autors ļāvis publicēt ne ātrāk kā 25 gadus pēc savas nāves.
1961. gada 2. jūlijā Kubas piekrastes villā savu dzīvi pārtrauca Nobela un Pulicera prēmijas laureāts, amerikāņu rakstnieks, E. Hemingvejs. Pašnāvības iemesli tiek skaidroti dažādi – Hemingvejs nespēja samierināties ar vecumu un visām tam piemītošajām izpausmēm, nespēja pieņemt to, ka viņa radošās potences izsīkst.
Tikai 1986. gadā, ievērojot, E. Hemingveja vēlējumu, izdod «Ēdenes dārzu» – visatklātāko, vispersoniskāko Hemingveja darbu. Par «Ēdenes dārzu» var uzskatīt dzīvi Francijas dienvidos Hemingveja jaunībā. To var saprast arī kā apzeltītu sprostu, kurā mēģina ierobežot radošu, patstāvīgi domājošu personību, un šī ierobežošana izpaužas kā rakstnieka kārdināšana ar naudu un bagātību. «Ēdenes dārzā» Hemingvejs ļauj skatīt un pat izjust neredzētas vietas, šīspasaules jutekliskumu un cilvēku savstarpējās attiecības, kas satrauc un vilina. Tās ir atvadas Hemingveja stilā – piesātinātas gan ar izsmalcinātu erotiku, gan ar nevainības izjūtu.
GRĀMATNIEKS
