Budžeta plānu vērtē novadnieki
Nesaprotami tēriņi
Jānis Klāviņš no zemnieku saimniecības «Līdumi» Stelpes pagastā:
– Šogad budžetā nav papildu naudas ceļiem, kaut solīta pagastu attīstība. Kā zemnieki un citi uzņēmēji strādās? Uz Bauskas pusi vairs nebraucam, jo ceļš ir pārāk slikts. Ja ceļus nelabos, aizbrauks arī tie, kas vēl te palikuši. Solīto asfaltu līdz Stelpei vairs neplāno. Labi, ka atvēlēta nauda kultūrai, dalībai Dziesmu svētkos. Taču nav saprotams, kāpēc jāieliek nauda klientu apkalpošanas centrā, ja visu var nokārtot elektroniski. Neredzu vajadzību pēc kārtības sargiem. Daudz atvēlēts izglītībai, sporta zālēm, bet vai kāds ir izrēķinājis, ka bērni te būs pēc pieciem, desmit gadiem? Tēriņam jābūt pamatotam, tāpēc domāju, ka sporta zāli vajag būvēt Vecumniekos. Skaistkalnes ļaudis man ir tuvi, tomēr jādomā, kur lielās sporta bāzes būs piepildītas.
Ne mana vaga
Jana Diena, friziere Misā:
– Pārsteigumu nav – budžetā ir vajadzīgas lietas, tomēr Misas cilvēki ir bārenīši. Sporta laukuma sakārtošana velkas ne pirmo gadu. Ceļš tik slikts, ka pasākumus, uz kuriem brauc no citām vietām, Misā rīko arvien retāk. Atrunāšanās, ka tas ir valsts ceļš, skan kā «mans dārziņš, bet ne mana vaga». Vietējie vien pa šiem ceļiem braucam. Dzīvojam, kā protam, bet interesi no novada centra nejūt. Otrajam lielākajam ciemam nav pārvaldnieka, un izpilddirektora vietnieks, kas te iegriezīsies dažas reizes mēnesī, neko neatrisinās. Vajag darbinieku, kam ir interese cilvēkiem palīdzēt, nevis formālu pieskatītāju.
Uzticos ievēlētajiem
Ilgonis Mašinskis Kurmenē:
– Es uzticos pašu ievēlētajiem – budžetā ir daudz laba, ir deputāti, kas domā par pagastiem. Svarīgākie ir ceļi – ja salabo kaut piecus kilometrus, tas jau ir atvieglojums. Kurmenē salabos ceļu uz kapiem, sakārtos to teritoriju un apkārtni. Būs bērnu laukums, kur spēlēties mazbērniem, kad atbrauc ciemos. Jau šogad pašvaldības ceļi bija labā kārtībā, deputātiem jācīnās, lai sakārto arī valsts ceļus.
Nodevas aug
Māris Vecbiškens, zemnieks Bārbeles pagastā:
– Slogs iedzīvotāju makiem aug – nekustamā īpašuma nodokli iekasēs par 17,7% vairāk nekā pērn, par 5% lielāki paredzēti ieņēmumi no pašvaldības aģentūras. Teritoriju apsaimniekošanai paredzēts mazāk naudas, bet kārtības un drošības sargāšanai – vairāk. Vai mums kāds uzbruks? Frāzes plānos ir skaistas – dabas aizsardzība un tūrisms, taču tas nesaskan ar darbiem. Industriālās lauksaimniecības izplešanās ar mēsliem, smakām, piesārņojumu atbaida tūristus, iznīcina mazos bioloģiskos ražotājus, aizdzen vietējos no laukiem. Ceļiem paredzēti tikai valsts līdzekļi, kamēr citos novados atvēl arī pašvaldības naudu. Domes vadība visu koncentrē Vecumniekos, veidojot jaunus amatus savējo lokam. Cilvēku kļūst tik maz, ka drīz visi strādās pašvaldībai.
Līdzīgas iespējas
Arvo Karelsons Skaistkalnes pagastā:
– Pašvaldība nopietni sakārto savus īpašumus katrā pagastā – gan dzīvojamās mājas, gan infrastruktūru, tas ir pozitīvi. Deklarēts mērķis izglītībā – nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru un pieejamību, tomēr tikai daļēji apstiprināts Skaistkalnes sporta halles projekts. Vecumniekos jau tagad ir lielākas iespējas jauniešu sportam, tomēr tur ieguldījumi plānoti pirmām kārtām. Skaistkalnē sporta stundas nenotiek pienācīgos apstākļos, te jaunieši ir pabērna lomā, jo viņiem nav līdzvērtīgu iespēju. Sabiedriskā transporta kustības izveidošanai ir daudz jādara, tas ir neatrisināts jautājums. Noderētu ciešāka sadarbība un atbalsts uzņēmējiem, lai palielinātu darba vietu skaitu novadā un jaunieši nedotos prom. Budžetā ir labas ieceres, tomēr jautājums – vai un kā pašvaldība īstenos deklarēto ilgtspējīgo attīstības stratēģiju?
