Notiesājošu spriedumu iecavniekam Jurim Visockim pēc diviem Krimināllikuma pantiem par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, kas izraisīja smagas sekas, rajona Tiesa nolasīja 12. septembrī.
Notiesājošu spriedumu iecavniekam Jurim Visockim pēc diviem Krimināllikuma pantiem par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, kas izraisīja smagas sekas, rajona Tiesa nolasīja 12. septembrī.
Pamet cietušo likteņa varā
Iecavnieks V. O., kurš pagājušā gada 3. oktobra vakarā ap pusdesmitiem cieta autoavārijā, ir miris un vairs nepastāstīs, kā viss notika. Taču ceļu satiksmes negadījumam bija lieciniece, un jau pēc dažām stundām vainīgais tika aizturēts. Tas bija iecavnieks Juris Visockis, kurš, glābdamies no atbildības, kā zaķis mežā meta cilpas.
Tajā vakarā Juris no Iecavas puses ar automašīnu «Mercedes Benz» brauca pa Rīgas ielu un nogriezās uz degvielas uzpildes staciju (DUS) «Aksioma». Būdams pārliecināts, ka labi apgaismotajā teritorijā visiem viņš jārespektē, vadītājs pat neieslēdza pagrieziena rādītāju, kad strauji iestūrēja DUS iebrauktuvē. Tad uz Iecavas pusi pa Rīgas ielas trotuāru devās mājās V. O. Viņš jau bija nokāpis no trotuāra un mēģināja šķērsot DUS iebrauktuvi, kad pēkšņi saņēma nāvējošu triecienu. Skaidri apzinādamies, ka notriecis cilvēku, J. Visockis pat nesamazināja ātrumu un strauji aizbrauca Stelpes virzienā, atstādams cietušo likteņa varā.
Pie radinieka apmaina mašīnas
Sitiena dēļ vīrieša ķermenis tika aizmests aptuveni piecus metrus no notikuma vietas. Viņa miesas bojājumi bija bīstami dzīvībai un liedza kustības. Redzot, ka V. O., kuru lieciniece labi pazina, ir vēl dzīvs, viņa izsauca ātro medicīnisko palīdzību un par notikušo ceļu satiksmes negadījumu paziņoja policijai. Taču V. O. nekas vairs nespēja glābt.
Gļēvulīgi aizbēdzis no notikuma vietas un pie radinieka apmainījis mašīnas, J. Visockis domāja, ka ir jau izglābies no nepatikšanām. Taču cerības nepiepildījās. Pēc pāris stundām, kad pēc viņa ieradās policijas darbinieki, no J. Visocka nāca alkohola smaka. Vairs nebija iespējams pierādīt, vai autovadītājs dzēris pirms vai pēc avārijas, kā viņš to mēģināja iestāstīt izmeklētājam un arī Tiesai. Visocka liecības uzdrošinos apšaubīt tādēļ, ka viņš nebija atklāts arī Tiesā uz apsūdzētā sola un centās mainīt sākotnējās liecības, tā izraisot Tiesas neuzticību.
Lai gan viņa automašīnas plastmasas atlūzas un notriektā vīrieša līķis tika atrasti degvielas uzpildes stacijas teritorijā, tiesājamais stūrgalvīgi apgalvoja, ka uzbraukums noticis, neiebraucot DUS teritorijā. Viņa teiktais bija pretrunā ar paša sākotnējo liecību, aculiecinieces redzēto un pārējiem izmeklēšanā gūtiem pierādījumiem.
Atzīst par vainīgu
Tiesa atzina Juri Visocki par vainīgu pēc viņam inkriminētiem diviem Krimināllikuma pantiem, jo viņa pieļautie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi bija cēloniskā sakarā ar notikušo negadījumu un V. O. nodarītiem miesas bojājumiem, kas bija bīstami viņa dzīvībai un izraisīja nāvi. Pēc cietušā notriekšanas J. Visockis apzināti atstāja viņu bezpalīdzīgā stāvoklī, aizbraucot no notikuma vietas.
Nedrīkst pakļauties emocijām
Liekas neticami, ka cilvēks, kurš nepazina žēlastības, šogad 1. martā tika pieņemts darbā Iecavas pagasta slimnīcā par šoferi. Šīs iestādes izdotā raksturojumā Tiesai vēstīts, ka J. Visockis ir izcili labs darbinieks, darbavieta lūdza saglabāt arī viņa autovadītāja tiesības. Tā kā neizbēgama soda gaidās viņš nožēloja sava upura nāvi, Tiesa lietā nesaskatīja citus vainu pastiprinošus apstākļus.
J. Visocka negodprātīgā uzvešanās Tiesas zālē deva šī cilvēka patiesāko raksturojumu, taču Tiesa nedrīkst vadīties no emocijām. Tā ņēma vērā tiesājamā raksturojumu, ko iesniedza darbavieta, to, ka agrāk nav tiesāts, viņa ģimenes stāvokli un to, ka viņš savu vainu tomēr bija nožēlojis, un piesprieda sodu, kas nebija saistīts ar brīvības atņemšanu. J. Visockim piespriestais brīvības atņemšanas sods uz diviem gadiem būs jāizcieš nosacīti ar diviem gadiem pārbaudes laika bez transporta vadītāja tiesību zaudēšanas.
Spriedumu pārsūdzēja
Tiesa atzina par pamatotu mirušā tuvinieku prasību par bēru izdevumu piedziņu, taču šo lietu ieteica piederīgajiem kārtot civiltiesāšanās kārtībā, jo pieprasītai summai trūka nepieciešamā pamatojuma. No Jura Visocka par labu cietušā meitai tika piedzīti vienīgi tiesas izdevumi – 50 latu. Sakarā ar to, ka netika piemērots papildu sods (tiesību atņemšana), cietušā pārstāvis pārsūdzēja tiesas spriedumu.
