Sievietei, kurai lieliski der vācu 38. izmērs, Francijā ir jāpērk 40., Itālijā – 44., Lielbritānijā – 12. izmērs, bet Skandināvijas valstīs – C19.
«Sievietei, kurai lieliski der vācu 38. izmērs, Francijā ir jāpērk 40., Itālijā – 44., Lielbritānijā – 12. izmērs, bet Skandināvijas valstīs – C19,» tā laikrakstam «European Voice» atzinusi Uta Marija Grota, apģērbu rūpniecības pētījumu centra vadītāja Ķelnē (Vācija).
«Šī sieviete pērk 39. numura kurpes un 6. izmēra treniņčības. Viņai ir 2. numura zeķbikses un M izmēra T-krekls. Viņas krūštura izmērs vienlaikus var būt gan 80B, gan 85C.»
Izrādās, pašlaik Eiropas Savienībā apģērbu un apavu izmēru sistēmu ir vairāk nekā dalībvalstu. Ja, iepērkoties veikalā, neskaidrības varētu kliedēt ar piemērīšanu, tad, iegādājoties apģērbu internetā, šāda iespēja liegta. Tieši neklātienes iepirkšanās pamudinājusi izveidot Viseiropas izmēru sistēmu. Minētā Ķelnes pētījumu centra speciālisti beidz sagatavot priekšlikumus vienotai izmēru sistēmai, kuriem viņi 2003. gadā cer saņemt Eiropas Standartu komitejas apstiprinājumu. Pēc tam vecās izmēru sistēmas varētu izmest vēstures mēslainē.
Vienotais standarts balstīšoties uz kaila ķermeņa, nevis apģērba izmēriem, paziņojusi Uta Marija Grota. Ierosinātā sistēma dos precīzus apzīmējumus un ķermeņa izmērus, tā izbeigs 30 gadu ilgo strīdu starp Parīzes un Milānas modes namiem par to, kura izmēri ir pareizākie.
Apģērbu rūpniecības pētījumu centrs pārmetumus adresē arī modelētājiem, kuri jaunos apģērbus pielāgo supermodeļu aprisēm, nevis vairumam pircēju – sievietēm. Uta Marija Grota laikrakstam pastāstīja par 2000 vācu sieviešu apsekoju- mu – tikai diviem procentiem bija tādi paši ķermeņa standarti kā Klaudijai Šīferei.
Sagatavojis Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs (ESIC)
