Lejup noliekti ābeļu zari liecina, ka Latvijā sācies ābolu laiks. Pagājušās nedēļas nogalē SIA «Rūta M» sāka iepirkt ābolus no piegādātājiem.
Lejup noliekti ābeļu zari liecina, ka Latvijā sācies ābolu laiks. Pagājušās nedēļas nogalē SIA «Rūta M» sāka iepirkt ābolus no piegādātājiem.
Par kilogramu – 2,1 santīms
Uzņēmuma komercdirektors Imants Tračums apstiprināja, ka šogad iepirkšana sākusies pusotru nedēļu vēlāk nekā parasti, to galvenokārt noteicis sausais laiks. Zemgalē ābeļdārzi šovasar tukšāki, taču no Vidzemes, Kurzemes un Latgales āboli būšot. Ar lielāko ābeļdārzu saimniekiem noslēgti līgumi.
Paredzēts, ka 10 – 20 procentu no plānotām 15 tūkstoš tonnām ābolu ievedīs no Lietuvas. Joprojām saglabāsies princips, ka tālāka attāluma mērotājiem uzņēmums nedaudz kompensēs transporta izdevumus.
Vidējā ābolu iepirkuma cena paredzēta 21 lats par tonnu jeb 2,1 santīms par kilogramu. Piegādātājiem naudu par atvestiem āboliem uzreiz samaksās.
Cer saņemt kvalitātes sertifikātu
Turpina pieaugt ābolu kvalitātes prasības, jo galaproduktam – ābolu sulas koncentrātam – paredzēts saņemt ISO 9001 kvalitātes sertifikātu. Tehniskais direktors Konrāds Pīpiņš uzskaitīja galvenos piegādāto ābolu kvalitātes kritērijus. Tie nedrīkst būt zaļi vai pārgatavojušies. Pārstrādei neder sīpoliņi, arī vasaras āboli. Tie nedrīkst būt iepuvuši, vedumam jābūt bez piemaisījumiem. Izlases veidā tiks pārbaudīts arī nitrātu daudzums. «Ja saimnieks var apēst desmit savus atvestos ābolus, tie ir pārstrādei derīgi,» jokodamies kvalitātes kritērijus skaidro K. Pīpiņš. Nepietiekamas kvalitātes kravai tiek samazināts kopējais aprēķinātais svars.
SIA «Rūta M» īpašumā ir arī pārstrādes cehs «Taumaņi» Gailīšu pagastā. Iekārtas tur uzturētas darba kārtībā, ja būs nepieciešams, ābolus iespējams pieņemt arī tur. Ābolu sezonas laikā uzņēmumā papildus tiek aicināti darbā vairāki desmiti strādājošo.
Konkurence ir sīva
Ekonomiski pamatots skaidrojums par SIA «Rūta M» darbu ir uzņēmuma direktoram Vladimiram Borskovam. «Rū- ta M» no āboliem gatavo koncentrātu. Šim produktam pieprasījums pasaules tirgū ir, tomēr netrūkst arī ražotāju. Līdz ar to ik gadus samilst realizācijas problēmas.
«Visiem ražotājiem nav vienādu darbības nosacījumu. Bauskas pārstrādātāju lielā- kie konkurenti ir Polijas, arī Lietuvas uzņēmumi. Ar valdības gādību šajās valstīs apstākļi ābolu sulas koncentrāta ražošanai un eksportam ir izdevīgāki nekā Latvijā. Polijā un Lietuvā energonesēju – gāzes un elektrības – cenas ir daudz zemākas.
Polijai jau otru gadu, realizējot koncentrātu Eiropas tirgū, par to nav jāmaksā ievedmuita. No šī gada arī Lietuvas valdība panākusi ievedmuitas atcelšanu Eiropā ievestam ābolu sulas koncentrātam. Latvijas amatpersonas tik vien spējušas panākt, kā saņemt kvotas tūkstoš tonnu ievešanai Eiropas tirgū.
«Rūta M» būtu gatava Eiropas tirgum piegādāt divas reizes vairāk produkcijas, bet tad tā tiks aplikta ar 12 procentu ievedmuitu. Tādējādi mūsu produkts kļūst konkurētnespējīgs. Lai tā nebūtu, prece jāpārdod zem pašizmaksas,» situāciju šajā nozarē raksturo uzņēmuma direktors Vladimirs Borskovs.
Polijā šajā sezonā ābolu tonnas pašizmaksa ir ap 30 eiro, Latvijā – ap 35 eiro. «Ar ābolu pārstrādi mēs varam atļauties nodarboties tikai tāpēc, ka mums finansiālu nodrošinājumu sedz sadarbības partneri Austrijā,» teic «Rūta M» direktors.
Zaudē uz valūtas kursa svārstībām
Tomēr Austrijas kolēģi nav ar mieru nepārtraukti balstīt uzņēmumu Latvijā. Viņi cer, ka beidzot arī Latvijas amatpersonas intensīvāk domās par palīdzību vietējiem ražotājiem. Austriešu skatieni tiek raidīti Krievijas, Baltkrievijas virzienā, kur Bauskai analogā ražotnē varētu izgatavot ābolu sulas koncentrātu ar krietni zemāku pašizmaksu. Austriešu kolēģos neizpratni rada arī lata savdabīgā piesaiste valūtas grozam, kurā ir dolārs, pat Japānas jēna. Lietuvā, piemēram, vairums starptautisku banku operāciju notiek eiro. SIA «Rūta M» 2000. gadā vien uz valūtu kursu svārstību rēķina zaudējumi bija 175 tūkstoši Vācijas marku.
Tomēr Vladimirs Borskovs ir optimistiski noskaņots, viņš cer uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos un valdības attieksmes pozitīvām pārmaiņām pret pašmāju ražotājiem. Uzņēmuma direktors ir pārliecināts, ka lielās ekonomikas problēmas izturēs arī pašmāju dārzkopji, ābeļu dārzi pavasaros vēl ziedēs, un joprojām Bauskā būs uzņēmums, kas ražu rudeņos iepirks pārstrādei.
