Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) reģistrētajos plašsaziņas līdzekļos pirms pašvaldību vēlēšanām cītīgi meklē iespējamos slēptās reklāmas gadījumus, lai tikai žurnālisti un redaktori nebūtu bildējuši un aprakstījuši deputātu kandidātus publikācijās, kas nav norādītas kā reklāma. Tādējādi tiekot caurskatāmībai uzskaitīti partiju tēriņi ar cēlo mērķi – apkarot korupciju.
Izskatās gan šis process, manuprāt, kā darbības imitācija, jo, protams, kontrolēti tiek tikai šie reģistrētie laikraksti, kā «Bauskas Dzīve» piemēram. Bet pirms vēlēšanām Bauskā izdotais cirkulārs «Bauskas apriņķa avīze» ar nekaunīgi maldinošo apzīmējumu «avīze» nosaukumā, protams, netiek ne kontrolēts, ne uzskaitīts. Partijām laist klajā propagandas bukletus un avīzes likums atļauj, un šiem tēriņiem ne gailis (lasi – KNAB) pakaļ nedzied. Divu pašreizējo deputātu un reizē kandidātu uz nākamo domes sastāvu izdevums nav nekur reģistrēts, tam nav reģistrācijas numura. Saturs feins – tikai vienvienīga kritika par pašreizējās Bauskas domes, kurā paši strādā, darbu. Visi jau daudzkārt plaši izskanējušie vietējās varas grēki un neizdarības atkal un atkal tiek celti gaismā. Lai gan… varbūt pareizi darīts, ļaudīm jāatgādina, jo nekas nav tik īss kā vēlētāju atmiņa. Tomēr nav nekāda pašu kritiķu konstruktīva piedāvājuma, ko un kā reāli mainīs, kā viņi strādās, ja atkārtoti tiks ievēlēti. Joprojām nodarbosies tik ar citu kritizēšanu pagrīdes izdevumos?
Aprakstītais gadījums ir tikai piemērs tam, cik greizi, manuprāt, ir likumi un cik greizi darbojas kontrolējošās institūcijas valstī. Protams, deputātu kandidāti izvairās laikrakstos par maksu ievietot priekšvēlēšanu reklāmas, jo var taču drukāt savus izdevumus, un šie tēriņi turklāt nekur netiek pieskaitīti. Normāla «ēnu ekonomika», un KNAB tik cītīgi strādā… Kam te tiek mālētas acis?