Hiperaktīvo bērnu, viņu vecāku un skolotāju seminārs no 14. līdz 18. jūnijam notika Bruknas muižā.
Hiperaktīvo bērnu, viņu vecāku un skolotāju seminārs no 14. līdz 18. jūnijam notika Bruknas muižā.
Par to informē idejas autores psiholoģe Gita Vožņaka un Codes sākumskolas direktore Judīte Zeltiņa.
Strādā vienotā komandā
Seminārs, kurā iesaistīti bērni, pedagogi, vecāki, organizēts pirmo reizi. Parasti uz lekcijām ir pieņemts aicināt tikai māmiņas, bet audzinātājiem tiek rīkotas atsevišķas nodarbības, norāda Gita. Baušķeniecēm ir izdevies šo “trīsvienību” integrēt un organizēt darbu vienotā komandā.
Semināru apmeklēja 33 dalībnieki. Viņu vidū bija 14 bērnu vecumā no septiņiem līdz 13 gadiem no Bauskas izglītības iestādēm, Codes, Ceraukstes pagasta un Iecavas novada. Nodarbības vadīja piecas audzinātājas un divas lektores. Tas ir starprajonu projekts, jo Gitai Vožņakai izdevās iesaistīt semināra darbā arī psiholoģes un pieredzējušas pedagoģes no Rīgas un Saldus. Finansiālu atbalstu sniedza Codes pagasta padome, bet atpūtas un darba telpas nodrošināja Bruknas kristīgā kopiena.
Aktivitāte var radīt problēmas
Hiperaktivitāte ir smadzeņu darbības funkcijas traucējums, kas izraisa pārmērīgu uzbudinātību un kustīgumu. Lielā enerģija rada milzu sasprindzinājumu, tāpēc ir neapzināta vēlme no tās atbrīvoties. Bērniem, kas cieš no hiperaktivitātes, ir augsti attīstīts intelekts. Viņi ir radoši un zinātkāri, taču skolā šādiem audzēkņiem rodas problēmas. Netipiskās uzvedības dēļ viņi klasē kļūst par traucēkli. Bērnu aktivitāte nereti tiek ierobežota, problēmu vēl vairāk saasinot un tādējādi bremzējot viņu intelektuālo attīstību. Hiperaktīvie audzēkņi bieži vien ir spiesti mainīt izglītības iestādes, jo pedagogi uzskata, ka viņi nepakļaujas nekādām prasībām.
Hiperaktivitāte ir diagnoze, ar ko jācenšas sadzīvot, apgalvo Gita Vožņaka. Lai mazinātu spriedzi, atvieglotu audzināšanu, ir nepieciešamas zināšanas un izpratne, kā palīdzēt bērnam. Viens no semināra galvenajiem uzdevumiem bija praktisku padomu sniegšana vecākiem, kā arī rotaļu un darba terapijas lietošana darbā ar bērniem.
Spriež par skolas specializāciju
Pārmērīgi uzbudinātiem bērniem ir vēlams apmeklēt nelielas izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits klasē nepārsniedz astoņus. Ļoti liela nozīme ir pedagogu, psihologu, fizioterapeitu individuālam darbam ar šo auditoriju.
Codes sākumskolas direktore Judīte Zeltiņa hiperaktīvu bērnu mācīšanu uzskata par izglītības iestādes attīstības iespēju nākotnē. Viņa spriež: “Audzēkņu skaits sākumskolā ir nepietiekams, jo tuvumā atrodas pilsētas skolas. Taču vienmēr būs bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēs mācīties lielās klasēs, jo individuāls darbs šādā auditorijā gluži vienkārši nav iespējams. Ir jādomā, kā rast finansējumu no valsts budžeta, jo būs nepieciešams algot skolotāju asistentus, psihologus, paplašināt telpas fiziskām nodarbībām. Mēs lūdzām padomu Saeimas deputātam Jānim Estam. Arī viņš akceptēja šo projektu un ieteica meklēt iespējas valsts budžeta finansējumam.”
Zūd psiholoģiskas barjeras
Judīte Zeltiņa un Gita Vožņaka ir nolēmušas izskatīt projektu konkursu piedāvājumus un izvēlēties savai iecerei atbilstošāko.
Seminārā gūto pieredzi domubiedres vērtē pozitīvi. Arī skolēni un viņu māmiņas kopā pavadītajās dienās jutās ļoti labi. Gita secina: “Sākumā šķita, ka mammas kautrējas no bērnu uzvedības problēmām un baidās tās apspriest. Taču gaisotne seminārā bija tik labvēlīga, ka drīz vien tika pārvarētas psiholoģiskās barjeras. Katrs spēja atzīt savu vājumu un palīdzības nepieciešamību. Mammas varēja atklāti izrunāties ar lektorēm, jo šim nolūkam speciāli bija plānots laiks. Viņas apsprieda audzināšanas jautājumus arī cita ar citu. Savukārt bērni ar lielu aizrautību piedalījās veidošanas, origami nodarbībās, strādāja fizisku darbu.”
Hiperaktīvus bērnus Judīte Zeltiņa salīdzina ar maziem, adatainiem kaktusiem, kuri var uzziedēt tikai rūpīgu kopēju rokās. Viņai ir prieks, ka semināra jaunākie dalībnieki Bruknā ir bijuši atvērti un dzīvespriecīgi, jo ik uz soļa izjutuši sapratni un mīļumu.
Īpašu paldies semināra iniciatores saka vieslektorēm un audzinātājām Kristīnai Vecpuisei, Saulcerītei Levicai, Zandai Bergai, priesterim Andrejam Mediņam un pārējiem brīvprātīgajiem palīgiem.
