Slēpošana Alpos īpaši populāra ir jaunu cilvēku vidū. Katru gadu uz Alpiem slēpot dodas arī autosportists Māris Neikšāns.
Slēpošana Alpos īpaši populāra ir jaunu cilvēku vidū. Katru gadu uz Alpiem slēpot dodas arī autosportists Māris Neikšāns.
Pazudušais draugs
Galvenais iemesls – iespēja pilnībā izjust nobraucienu, jo pēc diezgan ilgas pacelšanās kalnā pietiekami ilgu laiku var braukt lejā. Raksturīgākais stāsts: “Braucām lejā vismaz pusstundu, tad apstājāmies kalna vidū, pasēdējām nelielā krodziņā, nedaudz sasildījāmies un atpūtāmies no brauciena slodzes, tad devāmies tālāk.” Katrā ziņā vairāk par diviem braucieniem dienā diez vai kāds izvēlēsies. Toties Latvijas piedāvātie īsie nobraucieni Alpu kalnus izbaudījušajiem vairs nav interesanti.
Stāsts ir par četru draugu kompāniju, kas ieradās Itālijā vairākas dienas paslēpot Alpos. Divi puiši izvēlējās slēpes, bet diviem citiem bija sniega dēļi. Atgadījums notika pēc vairāku dienu aizrautīgas slēpošanas – viens no sniega dēļu cienītājiem pēkšņi pazuda. Ik pa brīdim gadās, ka garajā slēpojumā kompānija pašķiras, bet tad parasti priekšējie piebremzē vai aizmugurējie palielina tempu un kompānija atkal apvienojas. Pazudušo izdevās sastapt tikai pēc kāda laika nobrauciena beigās trīcošu un pilnu apņemšanās: “Nekad, nekad vairs neko tādu nedarīšu!”
Filmās nemelo
Sniega dēļu speciālistam vienu brīdi kļuva mazliet garlaicīgi un radās vēlme nedaudz izmēģināt spēkus nemarķētajā trases daļā. Sektors izskatījās pievilcīgs gan ar neskarto sniega segu, gan arī ar vilinošām nobrauciena iespējām. Sākumā arī gāja ideāli – saules staros, sniega pārslām virpuļojot pa gaisu un izbaudot ātrumu.
Pēkšņi vienā līkumā zem ļoti plānas sniega segas bija ledus. Sniega dēli neizdevās novaldīt, un tas saslīdēja. Lai arī laimējās veikli nogāzties uz vēdera, tomēr krauja tuvojās milzu ātrumā. Tālākais – kā filmā: “Izdevās nobremzēt burtiski dažus centimetrus no kraujas malas. Varēja sajust tās augstumu. Katra neuzmanīga kustība atkal izraisīja slīdēšanu. Līdz ledus joslas beigām bija kādi desmit metru, kurus nācās uzmanīgi pievārēt, rāpojot pa centimetram vismaz pusstundu.”
Pēc tam vēl ilgu laiku bija jānomierina nervi. Arī ceļš līdz trasei nebija no vieglākajiem, jo trīcēja gan kājas, gan rokas. Otru reizi ārpus trases neveiksmīgajam ziemas prieku baudītājam neesot vēlēšanās piedzīvot. Atlikušajā laikā Itālijā puisis vairs uz sniega dēļa neuzkāpa.
