Šajā laikraksta atvērumā – par divām jaunām ģimenēm, kas ir visai netipiskas, jo latviešu sieviešu dzīvesbiedri ir Āfrikas pamatiedzīvotāji.
Šajā laikraksta atvērumā – par divām jaunām ģimenēm, kas ir visai netipiskas, jo latviešu sieviešu dzīvesbiedri ir Āfrikas pamatiedzīvotāji. Abās laulībās dzimušie bērni aug latviskā vidē, bet tumšādainie tēvi cenšas pielāgoties svešajām tradīcijām un atšķirīgajam dzīvesveidam.
«Šokolādes meitenei» patīk pasaka par Sniegbaltīti
Piecgadīgo baušķenieci Lingitu Linu Bopulu daudzi dēvē par «šokolādes meiteni». Lingitai ir brūna āda un spirālītēs savijušies melni mati. Lingitas tētis ir afrikānis – Kongo Republikas pilsonis Lins Bopulu. Māmiņa Sigita Bopulu pašlaik dzīvo Bauskā. Viņa studē Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību fakultātes 3. kursā un strādā Paula Stradiņa klīnikas kardioķirurģijas nodaļā.
Kongs izvēlas latvieti
Vārds Lingita veidots no Lina un Sigitas vārdiem. Tā ir kongu (valsts pamatiedzīvotāji) tradīcija. Sigita apjukusi, izdzirdot Lina ierosinājumu, taču vārds Lingita viņai uzreiz iepaticies. Pagājušajā gadā tas pirmo reizi ierakstīts kalendārā.
Ar Linu Bopulu – Rīgas Aviācijas universitātes studentu – Sigitu iepazīstināja draudzene. Toreiz viņai bija 17 gadu, bet Linam – 24. Sigita mācījās poligrāfijas mākslas vidusskolā. Abi jaunieši laulību reģistrēja 1994. gada 29. janvārī Bauskā. Tolaik jau bija piedzimusi Lingita. Sigita stāsta, ka laulību noslēgšanai nepieciešamie dokumenti no Kongo uz Latviju ceļojuši bezgalīgi ilgi. Pa to laiku pāris jau bija sagaidījis pirmdzimto.
Tēta zīmīgais sapnis
Sigita ļoti gribējusi meitiņu. Viņa atceras: «Mēs ciemojāmies Lina drauga ģimenē. Viņiem jauktā laulībā jau bija pusotru gadu vecs bērniņš. Visu laiku meitenīti vadāju pie rociņas un domāju, kaut man piedzimtu līdzīgs mazulis! Kādu rītu Lins man izstāstīja zīmīgu sapni – viņu uzrunājusi maza meitenīte un nosaukusi nepareizā vārdā. Sapnī Lins kļūdu izlabojis. Drīz vien pēc tam sonogramma apliecināja, ka esmu stāvoklī.»
Vecmāmiņa Ilga Zvejniece bija bezgala pārsteigta, ka mazmeitiņas ādas krāsa piedzimstot maz atšķīrās no viņējās. Lingitai bija zilas acis un melni, kupli mati. Apmēram pēc trijiem mēnešiem mazulītes āda pakāpeniski ieguva olīvkrāsas toni. Tas mainās atkarībā no gadalaika. Lingitas sejiņa ziemā izskatās veselīgi nosauļota. Taču vasarā, kā ievērojusi vecmāmiņa, meitenei pietiek pāris reižu iziet saulē, lai visi garāmgājēji sāktu pievērst pastiprinātu uzmanību.
Pretimnācēji biežāk smaida
Sabiedrības attieksmē daudz kas mainījies kopš tā laika, kad Sigita un Lins sāka draudzēties. Svešu cilvēku attieksmes izpausmes Sigita raksturo tā: «Kad mēs ar Lingitu ejam pa ielu, tagad daudzi cilvēki labvēlīgi uzsmaida. Mūsu ārienes ir tik atšķirīgas, ka neviļus katram gribas atskatīties. No manis meita mantojusi tikai acu formu, bet to krāsa viņai ir bezdibenīga.»
Sigitas mamma atzīstas, ka dažas paziņas no viņas novērsušās tāpēc, ka znots ir melnādains. Taču ne Ilga Zvejniece, ne Sigita Bopulu sabiedrības nievājošo attieksmi nav uztvērušas sāpīgi. Sigita domā, ka viņas jaunība palīdzējusi nepievērst uzmanību dažādiem aizspriedumiem un to negaidītām izpausmēm.
Mācīsies franču valodu
Toties Lingita sevi apzinās kā īstu latvieti, kuras lielākais sapnis ir nokļūt tēta dzimtenē Āfrikā. Ar lepnumu viņa stāsta draudzenēm: «Man ir divas vecmāmiņas. Viena balta, bet otra – brūna.» No visiem gadalaikiem Lingitai vislabāk patīk ziema, jo var braukt no kalniņa un Ziemassvētkos saņemt dāvanas. Meitenes vismīļākā pasaka ir par Sniegbaltīti.
Lingita Bopulu jau otro gadu ir deju grupas «Intriga» dalībniece. Bauskas tautas namā viņa apmeklē arī bērnu vokālā ansambļa nodarbības. Lingita trīsarpus gadu vecumā iemācījusies visus burtus, veikli skaita un rēķina. «Šokolādes meitene» ir ļoti sabiedriska. Viņas labākā draudzene ir deviņgadīgā kaimiņiene Ieva. Arī vecmāmiņas paziņas kļuvušas par Lingitas draudzenēm.
Nākamgad meitenītei vajadzēs iet skolā. Sigita viņu jau pieteikusi Bauskas pamatskolas sagatavošanas grupā un vienlaikus arī Rīgas franču licejā. Savu profesionālo karjeru Sigita Bopulu saista ar Rīgu. Licejs meitenītei piemērots tālab, ka viņas tēta dzimtā valoda ir franču. Pašlaik Lingita ar labiem panākumiem apgūst krievu un lietuviešu valodu. Krievu valodā sazinās viņas vecāki, bet vecmāmiņas izcelsme ir lietuviešu. Dažas frāzes Lingita prot pateikt arī franču valodā. Linam Bopulu nekas cits neatliek, kā runāt ar meitu latviski. Viņš apguvis sarunvalodu un dažas frāzes prot arī uzrakstīt.
