Prāvestam Agrim Ruļukam šīs būs pirmās Lieldienas Iecavas Svētā Antona Romas katoļu baznīcā. Iecavas un arī Brunavas katoļu draudzē viņš kalpo no šī gada janvāra. Agris Ruļuks par priesteri tika ordinēts 2016. gada 4. jūnijā. Iepriekšējais Iecavas draudzes prāvests Arnis Vizbelis ar Jelgavas diecēzes bīskapa Edvarda Pavlovska norīkojumu tagad kalpo Jelgavas katoļu katedrālē.
Bez laicīgiem vilinājumiem
Jaunais priesteris ir Rīgas Garīgā semināra absolvents. Tā ir Romas Katoļu baznīcas mācību iestāde, kurā tiek uzņemti 18 līdz 40 gadus veci vīrieši. Studijas ilgst sešus gadus. Ilūkstes novada Bebrenē dzimušais Agris seminārā iestājās uzreiz pēc vidusskolas. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņš pārliecinoši apgalvo, ka šo izvēli bija ilgi un nopietni apsvēris, līdz sapratis, ka priesterība ir dzīves aicinājums.
Agris dalās iespaidos par studiju laiku: «Pirmajā kursā iestājāmies seši, bet semināru absolvēju viens pats. Ne jau visi kļūst par priesteriem. Seši mācību gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, vai izvēle bijusi pareiza. Studijas seminārā atšķiras ar to, ka visi dzīvojam zem viena jumta, kopā mācāmies un stingri ievērojam regulu. Nevaram, kad sagribas, iet uz pilsētu vai kaut kur aizbraukt. Par katru soli semināra vadībai ir jābūt informētai. Ik dienu vienu stundu individuāli lūdzamies kapelā. Tas arī ir vienīgais laiks, kas tiek pavadīts vienatnē. Disciplīna ir garīgās formācijas ļoti svarīgs aspekts. Studiju laikā saskarsme ar laicīgo pasauli ir minimāla. Tas nepieciešams, lai atbrīvotos no visām ārējām saitēm, kas traucē veidoties par garīdznieku. Šajā periodā bieži vien zūd kontakti ar draugiem un paziņām, bet es labi sapratu, ka pārtraukums attiecībās ir nepieciešams manai attīstībai un izaug-smei. Šajā ceļā nav vietas nekādiem traucēkļiem, vilinājumiem, egoistiskām vēlmēm.»
Ordinācijas pakāpes
Garīgā semināra pirmajos kursos studenti apgūst angļu, krievu, poļu, latīņu un sengrieķu valodu, filozofiju un psiholoģiju, bet jau trešajā kursā sākas padziļinātas teoloģijas studijas. Mācību priekšmetu ir daudz. Četras reizes gadā studentiem jāpiedalās pastorālajā praksē, Ziemassvētku un Lieldienu nedēļu pavadot kādā draudzē, bet vasarā kalpošana ilgst divus mēnešus. Agrim īpaši palikusi atmiņā pirmā vasaras prakse Eglaines katoļu draudzē, kur viņš guva vērtīgu pieredzi darbā ar bērniem.
Ordinācijas pirmā pakāpe semināristiem tiek piešķirta, beidzot piekto kursu. Tas nozīmē, ka studenti apņemas pildīt trīs solījumus – paklausīt bīskapam un Baznīcai, ievērot celibātu un katru dienu skaitīt breviāra lūgšanas, kas paredzētas konsekrētām personām. Topošie priesteri iegūst arī tiesības misē dalīt Svēto komūniju, asistēt laulību ceremonijās, sprediķot un kristīt.
Savukārt pēdējā mācību gada beigās notiek ordinācija – iesvētīšana priesterībā. Bīskaps Edvards Pavlovskis ordinēja Agri Ruļuku Jelgavas katoļu katedrālē. Bīskaps noteica arī kalpošanas vietu. Sākumā Agris kā vikārs kalpoja Jelgavas katedrālē. Viņa pienākumos ietilpa arī slimnīcu un pansionātu apmeklēšana, sniedzot cilvēkiem garīgu stiprinājumu. Tagad, būdams Iecavas katoļu draudzes prāvests, Agris veic pastorālās kalpošanas darbu valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» Iecavas filiālē un Staļģenes pansionātā.
Jaunu draudžu īpatnības
Vēl studiju laikā Agris Ruļuks iepazinās ar daudziem Zemgales katoļu priesteriem. Garīgajā seminārā Arnis Vizbelis bija morālteoloģijas – baznīcas sociālās mācības – pasniedzējs, bet Bauskas katoļu prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns ir jaunā garīdznieka novadnieks, dzimis Dvietē. Īpaša autoritāte Agrim ir Bebrenes katoļu priesteris, bijušais baušķenieks Arnis Maziļevskis.
Kalpošanu Iecavā Agris sāka, iepazīstot draudzes locekļus. Pirmā tikšanās bija sarīkota baznīcas kapelā. Katrs dalībnieks nosauca vārdu, pastāstīja par sevi. Draudzē ir apmēram 30 aktīvu locekļu. Salīdzinot ar Iecavas novada iedzīvotāju skaitu, kas sasniedz astoņus tūkstošus, tas šķiet maz, bet Iecavā vēl ir luterāņu, pareizticīgo baznīca, evaņģēliskā draudze «Dzīvības straume» un Pestīšanas Armijas Iecavas korpuss.
Agris Ruļuks skaidro: «Statistika liecina, ka vislabāk apmeklētas ir senās draudzes, kas dibinātas pirms simt un vairāk gadiem. Iecavas katoļu draudze vēl ir ļoti, ļoti jauna. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā tā reģistrēta 1997. gadā, bet jaunais dievnams tika atvērts 2009. gadā. Cilvēki vēl nav paguvuši iesakņoties. Šis process vienmēr notiek lēni, tāpēc nevajadzētu veltīt pārspīlētu uzmanību kvantitatīvajiem rādītājiem. Man ir daudz ideju draudzes aktivizēšanai, bet pagaidām tās negribu atklāt. Kopš gada sākuma intensīvi darbojos ar papīriem. Dokumentu daudzums ir vienkārši neaptverams. Draudzes lietu pārņemšanas procedūra vēl nav beigusies.»
Mīlestības piecas izpausmes
Katru darbdienas rītu kapelā notiek Svētā mise, darbojas svētdienas skola, ko vada profesionāls pastorālais konsultants Mareks Savickis. Svētdienas skolā ir ļoti maz bērnu. Mūsdienās tā ir aktuāla problēma gan Latvijas, gan Eiropas baznīcās. Ja vecāki bērnu vienkārši aizsūta uz svētdienas skolu, bet paši nepraktizē ticību, nekāda rezultāta nebūs, spriež Agris Ruļuks.
Iztaujāts par gavēņa laika un Lieldienu izjūtām, priesteris uzsver, ka vissvarīgākais ir attīrīties no grēkiem, sakārtot dzīves prioritātes, tukšumu sirdī un domās piepildot ar labu. Īpaši svarīgas ir trīs dienas pirms Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ko ieteicams pavadīt lūgšanās un žēlsirdības darbos. Cilvēki nereti domā, ka labdarība nozīmē kaut ko grandiozu – lielus ziedojumus, visiem redzamus darbus, bet atteikšanās no grēkiem maldīgi tiek uzskatīta par tuvošanos perfekcijai. Tā ir pilnīgi aplama nostādne, jo Kristus nekur nav teicis, ka cilvēkam ir jābūt perfektam. Gluži vienkārši tas nav iespējams. Pilnīgs ir tikai Dievs.
Agris Ruļuks atklāj: «Žēlsirdības darbi ir mīlestības piecas izpausmes: pieskārieni, vārdi, palīdzība, uzklausīšana, dāvana. Dažreiz pietiek tikai ar smaidu, lai cilvēks atplauktu un atvērtos. Ja šonedēļ vismaz vienam paziņam, kaimiņam vai tuviniekam piezvanīsit, uzklausīsit, uzmundrināsit, tā arī būs mīlestības un žēlsirdības valoda. Mums jākļūst par gaismas un prieka nesējiem, nevis gavēņa laikā jāstaigā ar drūmām sejām.»
