Zemnieku saeima, ko daļa Latvijas ražojošo lauksaimnieku nodibināja gandrīz pirms trim gadiem, gatavojas jaunam attīstības posmam – pārtapšanai par ietekmīgāko profesionālo lauksaimnieku organizāciju.
Zemnieku saeima, ko daļa Latvijas ražojošo lauksaimnieku nodibināja gandrīz pirms trim gadiem, gatavojas jaunam attīstības posmam – pārtapšanai par ietekmīgāko profesionālo lauksaimnieku organizāciju.
Tā vēlas apvienot pēc iespējas vairāk to lauku saimnieku un lauksaimniecības uzņēmumu, kuriem šajā nozarē ir mērķis iegūt līdzekļus savas ģimenes, kā arī saimniecībās strādājošo labklājības celšanai. Tās nav lielas vai mazas saimniecības. To nosaka citi kritēriji. Tie ir profesionāli lauksaimnieki, kuri mīl šo darbu un dara to pēc labākās sirdsapziņas. Tie ir cilvēki, kas grib šajā nozarē darboties arī nākotnē, tāpēc vēlas paši veidot «spēles noteikumus».
Neviena lauksaimnieku organizācija, arī Zemnieku saeima, nespēj solīt krasu situācijas uzlabošanos Latvijas laukos nākamā vai aiznākamā gada laikā. Izstrādāt, pieņemt un realizēt dzīvē lauku un lauksaimniecības attīstības programmas tomēr ir valdības un parlamenta uzdevums. Mūsu pienākums un tiesības ir pieprasīt šādu programmu izstrādi, vērtēt tās, norādīt uz kļūdām un nepilnībām. Ar to nodarbojas lauksaimnieku organizācijas visā Eiropā, un arī Latvija nav izņēmums. Tāpat ir jāseko līdzi daudziem likumiem un to grozījumiem, kas dažreiz būtiski ietekmē mūsu darbu un ikdienu. Neveicot šos darbus, mēs riskējam nonākt situācijā, kad par dažādām nodevām ir jāmaksā vairāk, dažādos nodokļos pazūd atvieglojumi lauksaimniekiem, tiek radīti jauni nodokļi, kas būs jāmaksā.
Zemnieku saeima ir organizācija, kura palīdzēs lauku saimniekam, kura pārstāv un pārstāvēs viņa intereses gan pašlaik, gan nākotnē.
Tomēr ir viens apstāklis, kas jau tagad liedz īstenot visu iecerēto, – resursu trūkums. Galvenokārt biedru trūkums. Arī Zemnieku saeimā biedru skaits ir mazāks, nekā tam vajadzētu būt. Pašreizējās 250 saimniecības ar savu ieguldījumu spēj padarīt daudz. Bet tas nav tas, ko mēs vēlamies un ko spējam. Ja biedru skaits sasniegtu kaut vai tūkstoš saimniecību, mūsu iespējas būtu daudz lielākas. Tās ir tieši saistītas ar finansēm, kas veidojas no biedru naudas iemaksām.
Esam izstrādājuši Zemnieku saeimas attīstības projektu, kurā iecerēts paplašināt mūsu biroja darbību, nodrošinot precīzāku un kvalitatīvāku pienākumu un darbu sadali. Esam ieplānojuši pieņemt darbā vēl vairākus darbiniekus, kas padarītu mūsu organizācijas darbu profesionālāku. Taču šis projekts var īstenoties tikai tad, ja spējam palielināt biedru skaitu. Mēs ar optimismu un ticību lūkojamies nākotnē, jo ticam, ka šāda organizācija ir vajadzīga daudz vairāk lauksaimniekiem nekā pašlaik jau Zemnieku saeimā esošajiem.
Zemnieku saeima februārī un martā plāno organizēt tikšanās ar lauksaimniekiem Latvijas rajonos. Bauskas rajona zemnieki aicināti pulcēties 14. februārī pulksten 10 Uzvaras ielā 1, Lauksaimniecības konsultāciju biroja telpās. Informēsim par Zemnieku saeimas nostāju sakarā ar Eiropas Komisijas publiskoto pozīciju, par atbalstu Latvijas lauksaimniecībai pēc iestāšanās ES, nacionālo subsīdiju nolikumu 2002. gadam, par iespējām, ko dod SAPARD programma, un citām aktualitātēm.
Cerot un ticot – V. BRUSS, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs
