Lieldienas – tā ir mūsu Lielā diena, jo Dievs, pats iedams mazumā, ir mūs neiedomājami pagodinājis.
«Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā viņš un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā sevi atdevis Dievam par upurdāvanu un jauki smaržojošu ziedojumu. (..) Jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā; dzīvojiet kā gaismas bērni! Gaismas auglis ir visā, kas krietns, taisnīgs un patiess. Pārliecinieties, kas ir patīkams Kungam, jo viss, kas gaismā redzams, ir gaisma. Tādēļ ir sacīts: «Guļošais, mosties! Celies augšā no mirušajiem, un tev atmirdzēs Kristus!»» (apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem, 5. nod.).
Caur kaunpilno krusta nāvi uzvarēta nāve
Grēkā kritusī pasaule pēc savas būtības ir tumša, un tajā dzīvot ir grūti. To mēs zinām gan no Dieva vārda, gan to apstiprina mūsu pašu pieredze. Tādēļ, lai glābtu mūs, – Dievs pats ir nolaidies no saviem augstumiem un kļuvis cilvēks. To ir grūti pieņemt, jo cilvēka prāts vienmēr meklē aizstāvību pie stiprākā – un kā gan vājais var būt stiprāks? Visās citās pasaules reliģijās dievi ir pārcilvēki; vienā vai otrā veidā mājo neaizsniedzamā tālumā – un to ir vieglāk saprast nekā Jēzu Kristu. Tomēr Dievs bija lēmis citādi: «..Kristus ir Dieva spēks un Dieva gudrība. Jo Dieva muļķība ir gudrāka par cilvēku gudrību un Dieva nespēks ir daudz stiprāks par cilvēku spēku.» (1. Kor. 1:20 – 25).
Dievs Jēzū Kristū mums uzskatāmi parādīja, kā Dievam ir iespējams visu apgriezt otrādi. Caur kaunpilno krusta nāvi tika uzvarēta nāve. Tā ir nesusi neiedomājami daudz augļu visā pasaulē – visos kontinentos. Tas iesākās ar divpadsmit mācekļiem apustuļiem, kuri bija apjukumā un neizpratnē, bet viņu nespēkā Dieva Gara spēks varens tapa un sāka spert savus milzu soļus pasaulē. Kopš tiem laikiem kristīgā ticība ir aptvērusi visu pasauli. Ik dienas Kristus Baznīcai tiek piepulcināti aizvien jauni sekotāji. Neskatoties uz to, ka skeptiskā zinātne cenšas veidot pretdarbību – Dievs turpina sludināt un šai sludināšanai cauri gadsimtiem joprojām ir uzticami sekotāji. Mainās pasaule, bet Dievs ir nemainīgs.
Dievs nomira par mums, lai nestu daudz augļu, caur Viņa upuri notika visu ticīgo cilvēku salīdzināšanās ar Dievu: «Tādēļ arī Dievs viņu paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā visi mestos ceļos – kas debesīs, kas virs zemes un zem zemes – un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs ir Jēzus Kristus Dievam Tēvam par slavu.» (Fil. 2:9 – 11).
Kopīgi atjaunot zvanu torni
Bauskas novada Brunavas pagasta Budbergas Sv. Pāvila baznīcā un draudzē mēs svinēsim Kristus augšāmcelšanās svētkus Otrajās Lieldienās – 28. martā – ar svinīgu dievkalpojumu plkst. 15. Dievkalpojumu kuplinās Rīgas Krusta draudzes koris Dignas Lazdiņas vadībā, un spēlēs ērģelniece Aija Ziņģīte.
Šo gadu Budbergas Sv. Pāvila draudze ir iesākusi ar baznīcas torņa atjaunošanas priekšdarbiem. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda un privāto ziedotāju atbalstu ir tapis tehniskās apsekošanas atzinums baznīcas zvanu tornim. Tas ir pirmais solis, lai to atjaunotu sākotnējā izskatā. Mēs ticam un ceram, ka kopīgiem spēkiem – kā pirms dažiem gadiem līdzīgi restaurējām ērģeles, mums soli pa solim izdosies atjaunot arī zvanu torni.
Protams, ka Baznīca vispirms ir cilvēki – ticīgo kopība, un tai ir jābūt par katras draudzes prioritāti. Tomēr arī baznīcu ēkas ir ļoti svarīgas. Tās ir vietas, kur mēs varam sapulcēties un kopīgi kopt savu ticību un tradīcijas. Grūtajos Baznīcas vajāšanu laikos savrup stāvošās baznīcu ēkas nebija mēmas liecinieces – tās runāja uz mums un atgādināja par mūžīgajām vērtībām. Tās sludināja Dieva vārdu tad, kad cilvēkiem bija jāklusē. Ap Budbergas baznīcas ēku smagajos gados tika stādīti koki – par katru izsūtīto ģimeni viena liepa…
Paldies visiem, kas līdz šim esat atbalstījuši mūsu Budbergas Sv. Pāvila baznīcu! Jūs palīdzat mums ne tikai materiāli, bet arī stiprināt mūsu ticību, jo kopā mēs varam.
«Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.» (Gal. 6:9).
Savu ziedojumu torņa atjaunošanai jūs varat ieskaitīt, izmantojot šos datus:
Budbergas Sv. Pāvila ev. luteriskā draudze;
«Swedbank konts: LV87HABA0551033856107;
reģ. Nr. 90000322372.
