Jaunā konservatīvā partija (JKP) nodibināta šī gada 17. maijā. Par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Bordānu, bijušo tieslietu ministru. Valdē darbojas Engures novada domes deputāts Jānis Tomels, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos Gundars Ābols, Ķeguma novada domes deputāts Kristaps Rūde un Vidzemes tūrisma asociācijas priekšsēdētājs Raitis Sijāts.
Saeimā šai partijai pašlaik ir viens deputāts, no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» saraksta ievēlētais Dāvis Stalts. Šī gada maijā viņš bija JKP dibinātāju vidū. Pašvaldībās JKP ir divi deputāti. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās partija vēl nav piedalījusies, tās pārstāvji nav bijuši EP deputāti.
Partija 12. Saeimas vēlēšanās pārstāvēta visos piecos apgabalos, no iespējamiem 115 deputātu kandidātiem pieteikti 97. Arī Zemgales vēlēšanu apgabalā sarakstā varēja iekļaut 17 kandidātus, bet ir 14. Gan Zemgales, gan arī pārējos apgabalos JKP vieno kopīga pazīme – sarakstos pirmie pāris kandidāti ir politikā, valsts pārvaldē, sabiedriskajās aktivitātēs sevi apliecinājušas personības. Tātad cilvēki, kas ir apjautuši politikas spēles noteikumus, spējuši valsts mērogā izpausties uzņēmējdarbības, kultūras, zinātnes jomā. Par pārējām sarakstos iekļautajām personām atrodams maz informācijas, kas liecinātu par spējām un sasniegumiem.
Salīdzinot ar citiem politiskajiem spēkiem, JKP ir daudz kandidātu, kuriem ir vidējā izglītība, – 19 jeb 19,6 procenti. Sievietes ir trešā daļa no visiem kandidātiem – 31 jeb 32 procenti. Kandidāti ir diezgan jauni, vidējais vecums – 43,9 gadi. Teju piektā daļa kandidātu –
18,6 procenti – ir vecumā no 21 līdz 30 gadiem. Tikpat ir kandidātu no 51 līdz 60 gadiem. Jaunākajam deputāta amata tīkotājam ir 21 gads, cienījamākais ir 72 gadus vecs.
Neviens no 97 JKP Saeimas deputātu kandidātiem nav norādījis savu tautību un ģimenes stāvokli. Ar to JKP izceļas pārējo partiju vidū. Kandidātu vidū 87 procenti ir strādājošie, viens ir pensionārs, divi – bezdarbnieki.
Partijas līderis Jānis Bordāns formulējis partijas ideoloģiju, kas balstīta uz tradīcijām un pagātnē pārbaudītām vērtībām. Vienlaikus partija nākotnē raugās ar progresīvu skatu, orientējoties uz attīstību.
Latvijas valsts sekmīgai attīstībai partija piedāvā sešas pamatvērtības: «Mēs dzīvojam 1918. gada 18. novembrī dibinātajā Latvijas Republikā, tāpēc ir noraidāmas jebkādas runas par kaut kādu otro republiku, kas radās pēc PSRS sabrukuma. Latvijas Republika tika dibināta, lai nodrošinātu latviešu tautas, latviešu valodas un latviešu kultūras mūžīgu pastāvēšanu, un tādēļ latvieši Latvijā ir valsts nācija. Trešā pamatvērtība ir demokrātija un tiesiskums. JKP atbalsta konservatīvisma ideoloģiju un pauž, ka laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti. JKP vēlas redzēt Latviju kā labklājības valsti un apliecina mūsu ģeopolitisko piederību Rietumiem.»
1. Jānis Tomels (dzimis 1969. gadā)
Latvijas Universitātē ieguvis ekonomģeogrāfa un ģeogrāfijas pasniedzēja diplomu, kā arī maģistra grādu politikas zinātnē un ģeogrāfijā. 10 gadu strādājis Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedrā par mācībspēku. Bijis šīs augstskolas bakalaura studiju programmas «Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas» vadītājs.
No 2006. līdz 2009. un no 2011. līdz 2014. gada sākumam strādāja par tieslietu ministra padomnieku. Viņš vadījis komisiju PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapuvietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai.
Politikā J. Tomels nav iesācējs. Viņš ilgstoši bija partijas «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» biedrs, vairākkārt kandidējis no tās Saeimas vēlēšanās, strādājis partijas valdē. 2013. gadā J. Tomels no partijas izstājās un jau pēc pusgada piedalījās Jaunās konservatīvās partijas dibināšanā. Aiziešanu no TB/LNNK viņš pamatoja, paužot iebildumus sadarbībai ar partijas «Visu Latvijai!» biedriem, kuru ideoloģija lielā mērā balstoties uz Kārļa Ulmaņa autoritārisma slavināšanu un tādējādi kontrastē ar tēvzemiešu pamatvērtībām. Uz šādu soli viņu pamudināja arī tieslietu ministra J. Bordāna sasteigtā izslēgšana no TB/LNNK rindām. «Notikušais nav cīņa starp personālijām, bet gan cīņa starp tādām lielām kategorijām kā godīgums un negodīgums politikā. Uzskatu, ka tieši šādu politisko satricinājumu brīžos mums katram ir nepieciešams pārdomāt, par kādām vērtībām iestājamies,» tā J. Tomels skaidroja portālam diena.lv.
Pašlaik viņš ir Engures novada domes deputāts, ievēlēts pašvaldību vēlēšanās 2013. gada 1. jūnijā. Kandidāts uzrādījis 14 163 eiro parādsaistības.
2. Agris Zvaigzneskalns (1983)
Kandidāts dzīvo Tukuma novadā, Banku augstskolā apguvis uzņēmējdarbības vadīšanu. A. Zvaigzneskalns ir Tukuma novada domes deputāts, divu SIA vadītājs. Viņam pieder zeme Kandavas novadā, iedzīvojies 27 692 eiro lielās parādsaistībās, skaidrā naudā uzkrājis 6118 eiro.
Pērn pašvaldību vēlēšanās A. Zvaigzneskalns kandidēja no Reformu partijas saraksta un tika ievēlēts Tukuma novada domē. 2011. un 2013. gadā ziedojis Zatlera Reformu partijai 355 latus, šī gada augustā JKP kontā ieskaitījis 100 eiro.
3. Juris Tolpežņikovs (1958)
Kandidāts dzīvo Jelgavas novadā, augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, izmācoties par veterinārārstu. Izglītojies arī Lielbritānijā, kur padziļinājis zināšanas veterinārajā homeopātijā.
J. Tolpežņikovs ir individuālā lauku amatnieka uzņēmuma «Jura Tolpežņikova veterinārā ambulance» īpašnieks.
Kolēģi viņu uzskata par vienu no profesionālākajiem un pazīstamākajiem Latvijas veterinārārstiem, zirgu pazinējiem. To apliecina fakts, ka
J. Tolpežņikovs ir Eiropas Zirgu veterinārārstu asociāciju federācijas viceprezidents, Latvijas Veterinārārstu biedrības zirgu ārstu sekcijas vadītājs, kā arī Baltijas Veterinārās homeopātijas biedrības vadītājs. Interesanti, ka J. Tolpežņikovs vislabprātāk strādā ar zirgiem, bet ar tiem nejāj.
Deputātu kandidātam ir 15 000 eiro parādsaistības, vienlaikus viņš aizdevis 12 000 eiro, skaidrā naudā glabā 2500 eiro, bankā noguldījis 3849 eiro.
Kandidāts 2011. gadā 11. Saeimas vēlēšanās startēja no apvienības «Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» saraksta. Šoreiz viņš kandidē no JKP saraksta, nebūdams šīs partijas biedrs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka J. Tolpežņikovs pirms pāris gadiem partijai «Visu Latvijai!» ziedojis 200 latus jeb 284 eiro.
4. Dainis Rozenfelds (1953)
Kandavas novada domes deputāts D. Rozenfelds ir pieredzējis pašvaldības darbinieks, arī politikā darbojas jau daudzus gadus. Viņš ir bijis savienības «Latvijas ceļš» ģenerālsekretārs, darbojies Tautas partijā.
Tagad viņš dzīvo Kandavas novadā, augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, saņemot maģistra grādu socioloģijā. Pirms desmit gadiem plašsaziņas līdzekļos tika plaši stāstīts, kā D. Rozenfelds ieguvis šo maģistra grādu. Izskanēja apgalvojums, ka tas neesot bijis likumīgi, jo viņš to saņēmis, neiegūstot augstāko izglītību. Viļņas augstākās partijas skolas absolvēšana 1985. gadā Latvijā netiek uzskatīta par augstāko izglītību. Tā ziņoja aģentūra LETA. D. Rozenfelds izvērsti skaidroja šo situāciju, apliecinot, ka tās bijušas tikai formālas neizdarības, dažu dienu nokavēta nepieciešamo dokumentu iesniegšana.
D. Rozenfelds ir individuālais komersants, kā arī Kandavas ģimenes biedrības valdes priekšsēdētājs. Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā izziņā viņš norādījis 28 000 eiro parādsaistības.
KNAB mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 2010. gadā D. Rozenfelds ziedojis partiju apvienībai «Par labu Latviju» 98 latus (tagad tie būtu 139 eiro).
5. Jānis Brokāns (1969)
Deputātu kandidāts J. Brokāns 1992. gadā Rīgas Tirdzniecības tehnikumā ieguvis jurista izglītību, pirms desmit gadiem absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti kā sociālo zinātņu bakalaurs ekonomikā. Ir Skrīveru novada domes deputāts. Pašvaldību vēlēšanās startēja no vēlētāju apvienības «Par diženu novadiņu». Novada domē viņš darbojas finanšu un tautsaimniecības komitejā, izglītības, kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komitejā un sociālo jautājumu komitejā. J. Brokāns ir SIA «Vidzemes koka mājas» valdes loceklis.
Pirms pāris gadiem guvis pozitīvu publicitāti vietējā laikrakstā kā uzņēmējs, kurš pilnībā atjaunojis pirms vairākiem gadiem celto daudzdzīvokļu ēku. Daļu mājas vēl turpina remontēt, bet divos dzīvokļos jau ir pirmie īrnieki. «Centos, lai viss būtu pēc iespējas labāk. Cilvēki reizi mūžā pērk dzīvokli. Tāpēc gribas piedāvāt kvalitatīvu preci, lai pēc laika tā nebūtu jāmaina,» tā savu veikumu tolaik skaidroja J. Brokāns.
Kandidāts deklarējis 13 645 eiro skaidras naudas uzkrājumus, pirms pāris mēnešiem JKP ziedojis 20 eiro.
6. Dmitrijs Nikolajevs (1950)
Kandidāts dzīvo Tukuma novadā, 1973. gadā ieguvis ārsta diplomu Rīgas Medicīnas institūtā. Viņš strādā Jūrmalas sociālās aprūpes centrā, ir darba aizsardzības vecākais speciālists. D. Nikolajevs ir Latvijas nacionālās komisijas «Rietumu krievi» valdes priekšsēdētājs. Pirms desmit gadiem intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» viņš stāstīja: «Pienācis laiks mums, pret valsti lojāli noskaņotajiem krieviem, izteikt savu attieksmi par to, kas šodien notiek valstī. Citādi latviešiem var rasties pārliecība, ka visi krievi domā tāpat kā šie «štābisti» (domāti aktīvisti no Latvijas krievu skolu aizstāvju biedrības).»
7. Zigurds Kalējs (1973)
JKP kandidāts no Bauskas novada. Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultāti. Jau vairākus gadus strādā Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrā, ir jaunsargu instruktors. Kandidātam ir 7800 eiro parādsaistības, šī gada augustā JKP ziedojis 30 eiro.
«Bauskas Dzīvei» Z. Kalējs skaidroja, ka piedalīties Saeimas vēlēšanās viņu uzaicinājuši partijas vadības pārstāvji. Pirms gada viņš kandidēja uz Bauskas novada domes deputāta amatu no apvienotā Reformu partijas un Latvijas Atdzimšanas partijas saraksta, kur no 9. vietas pakāpās uz 4. vietu. «Politikā pats īpaši neraujos, taču, ja citi saskata manī iezīmes, kas varētu būt šajā jomā noderīgas, tad esmu ar mieru iesaistīties,» tā Z. Kalējs. Ja viņš iegūs Saeimas deputāta mandātu, ir gatavs darboties ar jaunatnes izglītošanas un fiziskās attīstības veicināšanas jautājumiem. «Ir jāpanāk, lai jaunie cilvēki nebrauktu projām no Latvijas. Tam ir viens ceļš – jaunu darba vietu radīšana. Uzskatu, ka patriotisma lielā daļā mūsu jaunatnes netrūkst. Tomēr ir jārada vēl citi apstākļi dzīvošanai un strādāšanai,» skaidro Z. Kalējs.
8. Romeks Fabjančiks (1956)
Pensionēts policists, pērn pašvaldību vēlēšanās norādījis, ka ir Iekšlietu ministrijas izdienas pensionārs. Pirms tam pulkvežleitnants R. Fabjančiks bijis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks. 2008. gadā Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis augstāko juridisko izglītību.
Kandavas novada domes deputāts, ievēlēts no Reformu partijas. Pašvaldībā ir novada administratīvās komisijas priekšsēdētājs. Viņš arī ir garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Kandavas vītoli» valdes priekšsēdētājs. 2013. gada maijā 100 latus ziedojis Zatlera Reformu partijai.
9. Gundega Jēkabsone (1973)
Kandidāte dzīvo Tukuma novadā, ir O. Jēkabsona bioloģiskās zemnieku saimniecības «Geidas» galvenā pārzine, kā arī mazpulka vadītāja Džūkstes pamatskolā. Augstāko izglītību ieguvusi Latvijas Lauksaimniecības universitātē laukkopībā (2000. gadā) un organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijā (2003. gadā).
G. Jēkabsone ir valdes locekle biedrībās «Vides un veselības saime», Latvijas Permakultūras biedrība un Džūkstes baznīcas atbalsta biedrība. Kandidāte izsniegusi 6829 eiro aizdevumu, ziedojusi 50 eiro JKP.
G. Jēkabsone ir konkursa «Sieviete Latvijai 2012» laureāte. Veicot aktīvu sabiedrisko darbību, savulaik panākusi, ka Džūksti nosaka par teritoriju, kurā liegta ģenētiski modificētu produktu ražošana. Viņas aizrautības dēļ, vadot Džūkstes vidusskolas 307. mazpulku, krīzes gados pašvaldība neuzdrošinājās mazpulku likvidēt. Savā saimniecībā viņa labprāt gaida ekskursantus, kurus cienā ar jaunpiena kūku, piedāvā apskatīties piena separatoru kolekciju.
10. Pēteris Krampītis (1953)
Kandidāts dzīvo Kandavas novadā, ir tāmētājs SIA «M un V», darbojas Kandavas novada domē par iepirkumu un vēlēšanu komisijas locekli. 1977. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot agronoma diplomu. Mācījies arī Latvijas agrorūpnieciskā kompleksa augstākās vadības skolā, Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, kur pērn ieguvis maģistra grādu vadībzinātnē.
P. Krampītis ir Zantes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis, dzīvokļu īpašnieku biedrības «Liepu 9» valdes priekšsēdētājs.
Kandidātam pieder nedaudz vairāk kā 20 hektāru zemes Kandavas novadā, kā arī dzīvoklis Kandavā. Skaidrā naudā uzkrājis 701 eiro, bankās noguldījis 4829 eiro.
Pirms gada viņš startēja Kandavas novada domes pašvaldību vēlēšanās no Reformu partijas.
11. Elīna Spiča (1986)
Kandidāte dzīvo Tukuma novadā, mācījusies Tukuma Raiņa ģimnāzijā, kā arī Latvijas Biznesa koledžā, kur apguvusi grāmatvedību. Strādā par grāmatvedi SIA «Aktīvs Plus 1». Portālā draugiem.lv viņa sniedz šādu pašas raksturojumu: «Elīna ir mūsdienīga, izteikti enerģiska būtne, kas egoistiski laužas pa dzīves brikšņiem, lai uzvarētu. Paļaujas uz savu izstrādāto plānu, sprigani ielec labākajās aprindās un māk veidot karjeru. Prieks, bēdas, vilšanās, zaudētas un laimētas kaujas nerada Elīnā pat noguruma pēdas.»
12. Oskars Apaļais (1977)
Jūrmalas vakara vidusskolas absolvents pašlaik dzīvo Jūrmalā, ir materiālās noliktavas pārzinis SIA «Sanare-KRC Jaunķemeri».
13. Normunds Eihentāls (1967)
Deputāta kandidāts dzīvo Rīgā, 1987. gadā ieguvis tehniķa-tehnologa specialitāti Rīgas Industriālajā politehnikumā. Strādā par sargu bērnudārzā. Ir Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes padomes loceklis.
14. Normunds Janelsiņš (1959)
SIA «Jūrmalas ūdens» sūkņu iekārtu operators N. Janelsiņš dzīvo Engures novadā. Viņam ir vidējā izglītība, kas iegūta Kandavas internātskolā. Kandidātam pieder dzīvojamā māja un zeme Engures novadā, arī lauksaimniecības zeme Madonas novadā. Šī gada septembrī viņš JKP ziedojis 50 eiro.
N. Janesliņš pagājušā gadsimta 80. gadu beigās bija aktīvs Tautas frontes darbinieks Lapmežciema pagastā. 2012. gadā viņu ievēlēja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» Jūrmalas nodaļas valdē.
