Pilsrundāles vidusskola siltumu no moduļa katlu mājā uzstādītā «Bosch» katla saņēma jau 1997. gada 23. decembrī.
Pilsrundāles vidusskola siltumu no moduļa katlu mājā uzstādītā «Bosch» katla saņēma jau 1997. gada 23. decembrī. Tomēr Valsts būvju pieņemšanas komisija vakar, 24. martā, gandrīz atteicās parakstīt aktu par katlu mājas pieņemšanu.
Objekta nodošanas dokumentāciju nāksies papildināt atbilstoši likuma prasībām. Diskusijas tomēr noslēdzās ar skolas katlu mājai un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa aktivitātei labvēlīgu slēdzienu.
Aivars Okmanis Valsts būvju pieņemšanas komisijas dalībniekiem izstāstīja, ka iepriekš, saņemot siltumu no ciemata siltumtrases, apkures sezonā mēnesī skola vidēji maksājusi Ls 3000, bet kopš moduļa katlu mājas iedarbināšanas – Ls 1100 līdz Ls 1300.
Siltumapgādes uzlabošanā Rundāles pagasta padome sākusi strādāt jau 1994. gadā, kad speciālistiem tika pasūtīts tehniski pamatots pētījums par iespējām uzlabot Rundāles ciemata siltumapgādi. Lielākie siltuma zudumi radās vairāk nekā kilomet- ru garajā trasē līdz Pilsrundāles skolai. 1996. gada ziemā nodibinājās Pašvaldību kreditēšanas fonds, kam pagasta padome uzrakstīja projekta pieteikumu, lai saņemtu kredītu. Pirmie trīs projekti, kas pretendēja uz Pasaules bankas aizdevumu, tika izskatīti tieši tās valdē un Rundāles pašvaldības projekts tika atbalstīts. 1997. gada maijā Rundāles pagasta padome parakstīja līgumu ar Finansu ministriju par 55000 USD aizdevuma apgūšanu līdz 1998. gada martam. Konkursam šī pasūtījuma veikšanai pieteicās vairākas firmas. Kā izdevīgākais tika pieņemts «Centra Jaunzemji» SIA piedāvājums «Bosch» apkures katla uzstādīšanai.
Izdarīts labs un nepieciešams darbs. Tomēr 24. martā Valsts būvinspekcijas priekšnieka vietniece Helēna Indriksone izteica vairākus iebildumus. Problēmas sakne ir pagājušajā gadā veiktās pārmaiņas likumdošanā, kas nosaka: būvējot par pašvaldības līdzekļiem, nepieciešams valsts ekspertīzes slēdziens, lai izdotu būvatļauju. Pilsrundāles gadījumā tas gan attiecas tikai uz četriem betona pamatnes stabiņiem, uz kā balstīts Lielvārdē samontētais moduļa karkass, kurā ievietots Francijā būvē- tais apkures katls. Galvenais uzņēmējs šī pasūtījuma izgatavošanā ir firma «Centra Jaunzemji» SIA, kas garantēja, ka «nelaimīgie stabiņi» pavasarī tiks uzbetonēti no jauna.
Pieņemšanas komisijas sastāvā bija arī Valsts kases padomnieks Broņislavs Džeriņš, kurš pārliecinājās, ka līdzekļi izmantoti tieši paredzētajam mērķim. Savukārt Pašvaldību kreditēšanas fonda pārstāvis Jānis Ruško stingri aizstāvēja Aivara Okmaņa aktivitāti, gādājot par pagasta attīstību.
