Pagājušajā nedēļā Bauskā pie Tautas nama atklāja plāksni, kas vēsta, ka nams savulaik piederējis 13. Bauskas aizsargu pulkam.
Pagājušajā nedēļā Bauskā pie Tautas nama atklāja plāksni, kas vēsta, ka nams savulaik piederējis 13. Bauskas aizsargu pulkam.
Laikraksta “Bauskas Dzīve” rubrikā “Vēstures mozaīka” vairākkārt ir rakstīts par šīs lielākās pirmskara Latvijas Republikas masu organizācijas veidošanos un tās dalībnieku aktivitātēm Bauskā un apriņķī. Šoreiz stāstīšu par organizācijas nekustamajiem īpašumiem.
Trūkst piemērotu telpu
Pagājušā gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā lielākajai masu apvienībai – Latvijas Aizsargu organizācijai – aktuāla problēma bija sarīkojumiem un sanāksmēm piemērotu telpu trūkums. Aizsargu nodaļas pagastos bieži izmantoja vietējās pamatskolas un nomāja telpas no pašvaldībām vai dažādām biedrībām, kam bija savi īpašumi. Piemēram, Paņemunes aizsargu nodaļai pagasta pašvaldība bija iznomājusi telpas Budbergas muižas pilī, bet Rundāles aizsargu nodaļa bieži izmantoja pašvaldības ierādītās telpas Rundāles pilī.
Pirmā 13. Bauskas aizsargu pulka nodaļa, kas savā īpašumā ieguva namu, bija Iecavas aizsargu nodaļa. 1931. gadā Iecavas aizsargu īpašumā nonāca bijušās Lieliecavas muižas kompleksa veļas mazgātava (“vešūzis”) Iecavas upes krastā. Pēc remonta, ko aizsargi veica pašu spēkiem, aizsargu namu “Krasti” atklāja 1933. gada 16. jūlijā.
Kā tapa Bauskas nams
1934. gada 1. novembrī Iekšlietu ministrija 13. Bauskas aizsargu pulka vajadzībām par 100 tūkstošiem latu no Finanšu ministrijas atpirka bijušās Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības namu Bauskā. 1938. gadā to nodeva Latvijas Aizsargu organizācijas īpašumā un 13. Bauskas aizsargu pulka valdījumā.
Pagājušajā nedēļā piemiņas plāksnes atklāšanas laikā izskanēja apgalvojums, ka Bauskas aizsargu nams būvēts par tautas ziedotiem līdzekļiem. Apgalvojums nav īsti patiess, jo tagadējais Tautas nams būvēts 19. gs. otrajā pusē par apriņķa muižnieku līdzekļiem un bija iecerēts kā apriņķa muižnieku klubs. 20. gs. sākumā namu atpirka Latviešu Lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrība un veica tā pārbūvi, bet pēc šīs organizācijas darbības pārtraukšanas ēku pārņēma valsts. Tikai pēc nama atpirkšanas aizsargu vajadzībām var uzskatīt, ka tā remontdarbos ieguldīta tautas nauda, jo 1934. un 1935. gadā veikto remontdarbu apjoms bija 150 tūkst. latu vērtībā. Līdzekļus šim mērķim bija ziedojuši gan paši aizsargi (pagastu aizsargu nodaļas), gan vietējie uzņēmēji. Saņemta arī Bauskas pilsētas pašvaldības dotācija.
Nacionālromantisma stilā iekārtoto namu oficiāli atklāja 9. novembrī. Jaunatklātajā namā atradās plaša sarīkojumu un kino zāle, aizsargu klubs (ar spēļu automātiem), apriņķa priekšnieka kanceleja un dzīvoklis, dienesta viesnīca un bibliotēka. Namā telpas no 13. Bauskas aizsargu pulka īrēja arī Latvijas Bankas Bauskas nodaļa, centrālā savienība “Konzums” un Finanšu ministrijas Nodokļu departaments. Tā laika prese vēstīja, ka jaunatklātais Bauskas aizsargu nams ir otrs lielākais Latvijas Aizsargu organizācijas nams aiz jau agrāk uzceltā Madonas aizsargu nama.
Interesanta iecere Svitenē
Savus nekustamos īpašumus 30. gados dažādā veidā ieguva un apsaimniekoja vēl vairākas Bauskas apriņķa pagastu aizsargu nodaļas. Uz 15 gadu nomas termiņu 1934. gadā namu no Jaunsaules pagasta pašvaldības ieguva šī pagasta aizsargu nodaļa. 1935. gadā namu kā dāvinājumu no vietējās lauksaimnieku biedrības saņēma Vecsaules aizsargu nodaļa. Līdz 1938. gadam kopīgs nams ar Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību bija Skaistkalnes aizsargiem, kas šajā gadā to atpirka par astoņiem tūkstošiem latu, līdz ar to pilnībā ieguva namu savā īpašumā. Savukārt Misas pagastā 1927. gadā bija sākusies Tautas nama izbūve, kas ievilkās, jo tika konstatēta līdzekļu nelikumīga izmantošana. 1936. gadā nepabeigtā jaunbūve tika nodota Misas aizsargu nodaļai, kas, izmantojot dažādus finanšu avotus, to pilnībā uzbūvēja un padarīja par vietējās pagasta kulturāli sabiedriskās dzīves centru.
Interesantu projektu bija iecerējusi Svitenes aizsargu nodaļa. 1935. gadā Iekšlietu ministrija aizsargu vajadzībām no Valsts zemes fonda ieguva Lielbērsteles muižas parku, ko 1937. gadā nodeva Svitenes aizsargu nodaļas valdījumā. Bijušās muižas parkā bija paredzēts izveidot kultūras un atpūtas parku, taču Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšana izjauca šo ieceri.
Īpašumus nacionalizē
Pēc valstiskās neatkarības likvidēšanas 1940. gada 7. jūlijā tautas manifestācijā Bauskā izskanēja aplamas, bet politiski angažētas runas, ka aizsargu namiem, kas līdz šim kalpojuši šauru aprindu vajadzībām, jāpāriet tautas īpašumā. Runām sekoja darbi. 1940. gada vasarā izveidotā 13. Bauskas aizsargu pulka likvidēšanas komisija 1940. gada 26. septembrī aizsargu organizācijas nekustamos īpašumus nodeva vairākām jaunās varas institūcijām. Bauskas aizsargu nams tika nodots Latvijas Komunistiskās partijas Bauskas apriņķa komitejai. Vietējā partijas nodaļa pārņēma arī Iecavas aizsargu namu. Citos pagastos esošie aizsargu nodaļu nekustamie īpašumi tika nodoti laukstrādnieku arodbiedrībām. Jaunos īpašniekus jaunā vara acīmredzot uzskatīja par īsto tautu.
