Šonedēļ anonīmo komentētāju naida liesmu uzkurināja fakts par Bruknas biedrības «Kalna svētību kopiena» izsolē nopirkto bijušo robežsardzes ēku Vecumnieku novada Skaistkalnē. Vienlaikus ir izstrādāts Skaistkalnes pussagruvušā klostera pārbūves projekts. Izsolē iegādātais īpašums un klostera ēka tiks pielāgoti jaunas meiteņu privātās skolas vajadzībām. No pagājušā gada biedrības rekonstruētajā Bārbeles pamatskolas namā jau darbojas privāta zēnu skola un bērnudārzs.
Zinu, ka idejas iniciators un attīstītājs katoļu priesteris Andrejs Mediņš komentārus internetā nelasa, turklāt arī neuzklausa to pārstāstus. Taču mani dara bažīgu «viedokļu» paudēju totālais analfabētisms saistībā ar Kalna svētību kopienu – ārkārtīgi nozīmīgu sociālā atbalsta centru reģionā – lietot terminu «sekta». Cienījamie komentāru autori, reliģisko organizāciju darbību Latvijā nosaka Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes juridiskais regulējums! Šie dokumenti visiem ir publiski pieejami. Vai patiešām grūti nospiest dažus klaviatūras taustiņus, lai noskaidrotu kaut vai termina «sekta» nozīmi?
Nesen mani bezgala izbrīnīja saruna ar dažiem Bauskas inteliģences pārstāvjiem. Viņi pat nebija dzirdējuši, ka savulaik pamestajā Bārbeles pamatskolas namā atkal darbojas mūsdienīga skola. Nez kāpēc sabiedrībā valda ignorance un aizspriedumi pret privātām izglītības iestādēm, kuru Latvijā jau ir vairāki desmiti. Aizgūtnēm kritizējot valsts skolu sistēmu, pat negribam dzirdēt par alternatīvām. Kur te ir loģika? Bārbeles zēnu skolu esmu daudzas reizes apmeklējusi, iepazinusies ar visiem pedagogiem, audzēkņu vecākiem. Tur notiek apbrīnojamas lietas. Ikviens skeptiski noskaņotais taču var aizbraukt uz Bārbeli un pārliecināties. Vienlaikus būs iespēja arī kliedēt satraukumu par mācību kvalitāti, jo valstī visu – arī privāto – skolu darbību reglamentē Izglītības likums.
