Latviešu dejotāja – 90 gadu vecā Marta Alberinga – visus mūžā sakrātos 1300 mākslas priekšmetus, mēbeles un tērpus uzdāvinājusi muzejiem un valstij. Jau vismaz mēnesi par to raksta nacionālā prese.
Latviešu dejotāja – 90 gadu vecā Marta Alberinga – visus mūžā sakrātos 1300 mākslas priekšmetus, mēbeles un tērpus uzdāvinājusi muzejiem un valstij. Jau vismaz mēnesi par to raksta nacionālā prese.
Protams, šis gadījums ir unikāls un netipisks. Taču gandrīz neviens nezina, ka līdzīgi rīkojusies Bauskas vecākā friziermeistare Anna Smilga. Nē, viņai nepieder neviens izcils mākslas priekšmets, ko uzlūkojot senlietu pazinējiem un kolekcionāriem aizrautos elpa. Anna Smilga dzīvojusi ļoti pieticīgi. Taču pirms pārcelšanās uz meitas mājām Jelgavā savu mantību meistare nav vērtējusi no racionāla prāta viedokļa. Tad jau senie friziera darbarīki būtu jānes uz atkritumu konteineru, jo meistars, kurš iedrošinātos likt lietā trīsdesmito gadu šķēres vai matu rullīšus, aizbaidītu klientus.
Anna Smilga, sapratusi, ka viņas amata piederumiem ir cita – vēsturiska – vērtība, nolēma tos uzdāvināt Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam. Reiz viņa man atklāja savu lielāko vēlēšanos. Meistare gribētu, lai šīs lietas tiktu izstādītas tematiskā ekspozīcijā, kas atspoguļotu friziera aroda attīstības vēsturi saistībā ar mūsu pilsētu. Muzeja darbinieki solījuši iekārtot atsevišķu telpu – vēsturisku friziersalonu.
To apstiprināja arī iestādes direktore Baiba Šulce. No Annas Smilgas dāvinājumā saņemts ap 300 priekšmetu. Vairums no tiem ir nu jau pagājušā gadsimta 30. – 50. gados lietoti darbarīki. Kolekciju papildina Annas Smilgas zīmējumu mapes ar frizūru paraugiem, kā arī vecas grāmatas vācu valodā par matu veidošanas paņēmieniem.
Pērn, piedaloties Amatniecības gadatirgū Ķīpsalā, Bauskas frizieres aizņēmās priekšmetus no Annas Smilgas dāvātās kolekcijas un izveidoja seno darbarīku stendu. Tas izraisīja speciālistu interesi. Tika izteikts priekšlikums Latvijā izveidot friziermuzeju. Šaubos, vai Smilgas kundze to zina, bet nojaušu, ka viņa ļoti priecātos.
Tāda dīvaina lieta ir dāvanas. Presē lasīju, ka Rīgas inteliģence sākusi raizēties par dejotājas Martas Alberingas dramatiskajiem sadzīves apstākļiem. Vai agrāk tie bijuši labāki? Šaubos.
Bauskas friziermeistare Anna Smilga ir tuvinieku aprūpēta. Praktisku palīdzību viņai nevajag. Tomēr nevaru atbrīvoties no izjūtas, ka viņa ir aizmirsta, varbūt – nenovērtēta. Īsti nezinu, kā vajadzētu rīkoties. Varbūt aizsūtīt apsveikuma kartīti svētkos?
