Ar māksliniecisku ekspresiju
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā sestdienas pēcpusdiena iekrāsojās ar siltiem pavasara un radošas ekspresijas toņiem. Mākslas galerijas «Meistars Gothards» gleznotāju grupa improvizēja par 19. gs. krievu gleznotāja Filipa Maļavina gleznas «Zemniece» motīviem. Modeles lomu triju stundu garumā bija uzņēmusies muzeja darbiniece Elīna Vārna. Galerijas vadītāja Indra Liepa atklāja, ka šī mākslinieka izvēli rosinājusi ekspresīvā sarkanā krāsa, kas ir vadmotīvs šai Muzeju naktij. Mākslinieks emigrējis no Krievijas 20. gadsimta 20. gados, miris trimdā un piederīgs krievu glezniecības «sudraba laikmetam».
Šoreiz savu meistarību rādīja gan pieredzējušākas gleznotājas Ingrīda Liepa, Gita Sondore, Līga Valnere, Kristīne Selane, Marta Liepa un Elga Grīnvalde, kura arī vada gleznošanas kursus un palīdz atšifrēt meistarības knifus, gan jaunās dalībnieces Linda Tijone un Gianeja Zaļkalne. Kad darbs paveikts, ikviens klātesošais varēja pārliecināties, cik atšķirīgs rokraksts un redzējums ir katrai topošajai gleznotājai. Ingrīda gan atzīst, ka kopēšana savu reizi var būt interesanta, kā jau šāda pasākuma kontekstā, bet īstu gandarījumu sniedz tikai individuāli radošie meklējumi un veiksmes.
Pārdomātajā programmā nākamās durvis vērās jaunai Bauskas grupas mākslinieku darbu izstādei, šoreiz jau devītajai. To atklājot, gan Kristīne Selane, gan Sintija Kalēja, IZM projektu konsultante, ieskicēja atšķirīgo: šogad vairāk izpaužas mākslinieku individualitāte, grupas dalībnieku spēju un talanta izaugsmes zari ir krietni gājuši plašumā.
Arī tautas lietišķās mākslas studija «Bauska» muzejā atklāja ekspozīciju un savus cienītājus priecē ar jauniem darbiem, ko skatītāju vērtējumam daiļamatnieces nodod reizi divos gados. Pašlaik apskatāmie tapuši pēdējā gada laikā. Studijā aktīvi darbojas divdesmit amata meistares. Izstādes atklāšanā piedalās Sandra Ķisele, studijas vadītāja, un dalībnieces Dzintra Mētele, Anna Mūrniece, Inta Vītoliņa, Anita Osīte, Inguna Naika, Evita Šveca, Aldona Juškevica, Ināra Zalstrupa u. c. Apmeklētāji var būt vienisprātis ar muzeja direktores Baibas Šulces sacīto: «Paldies, ka uzticējāt mums savus darbus, tie patiesi iepriecina ar paveikto. Inguna un Evita vēl jūtas kā iesācējas, bet darbi raisa cieņu un apbrīnu. Un, izrādās, pārī strādāt, kā to dara dvīņumāsas, ir viegli, jo visi viņām vien zināmie tehniskie sīkumi padodas daudz ātrāk. Lai veicas visai studijai!»
Tikām pagalmā jau «Spēlētprieks» – Codes amatierteātris – ar Danskovītes «Dārgo pirkumu» – sadzīvisku skeču gan jautrībai, gan pārdomām. Solvitas Rotbergas rosināti, te darbojas codieši Sarmīte Lazdiņa, Modris Rotbergs, Aija Laveniece, Antra Ģēvele, Ausma Rotberga.
Tā nu kopā strādādami, Muzeju nakts dalībnieki bija nopelnījuši Dzintara zupu, kas pavēlajā vakara stundā gana labi garšoja visiem. Pēc tās nobaudīšanas pietiek spēka arī dzintara grīdceliņa aušanai.
Pilī – amati un uguns burvība
Ikvienam bija pieejamas ekspozīciju zāles Bauskas pilī, bet pagalmā seno amatu prasmes rādīja Uldis Šulcs, uzņēmuma «U&A» vadītājs un īpašnieks. Uzņēmums veic visus darbus, kas saistīti ar metāla dekoratīvo apstrādi. Darāmais Uldim ir sirdslieta. Protams, viņš atzīst, ka allaž var vēlēties, lai būtu labāk, bet ar pašreizējo eksporta apjomu uz Skandināvijas valstīm, kas ir ap 90 procentu, darba pilnas rokas.
Seno rotkaļu amata noslēpumus visu acu priekšā ritina brašā rotkaļu ģimene no Ceraukstes – Elīna Kūla-Braže un Māris Braže. Viens no viņu četriem dēliem – vecākais – Gundars – mācās Rīgas amatniecības vidusskolas metāla dizaina nodaļā, apgūst jaunas zināšanas un pārņem ģimenes pieredzi. Daudz kas jāizgudro pašiem. Māra radošums palīdzējis izveidot viņam vien zināmu bronzas liešanas tehniku.
Gaidu pilna krēsla un klusums jau sabiezē ap pils iekšpagalma skatuvi, tad to kliedē harmoniskā un graciozā seno deju grupa «Galms».
Bauskas pils Muzeja nakts krāšņākais pārsteigums – uguns mākslinieka Alekseja Geiko sniegums, skatuves vārdā viņš arī Alesh Walkers, rādīja īstu uguns pavēlnieka un burvja mākslu. Neatpalika arī pirotehniķa Ilmāra Aboliņa sniegums. Uguns variācijas bija tik neticamas un elpu aizraujošas.
Svētki izskan, tā dzintara ceļš mūs aizved pie jaunām spilgtu, radošu meklējumu un veiksmju āderēm.
Piesaista senie braucamrīki
Rīgas Motormuzeja Bauskas filiālē Muzeju naktī, 17. maijā, ikvienam interesentam bija iespēja bez maksas aplūkot automobiļu ekspozīciju un izstādes «Mans draugs – velosipēds» un «Latvijas autoceļu aprīkojums». Varēja ielūkoties arī neredzētos filmas kadros par Latvijas ceļu būvi pēdējo 90 gadu laikā un spilgtākajos mirkļos no autosacīkšu «Dzintara aplis» 2014. gada sezonas atklāšanas.
Priekšpusdienā apmeklētāju nebija daudz – ap 150 interesentu. «Tik saulainā dienā kā šī iedzīvotāji labprātāk brīvdienas bauda, veicot dārza darbus vai atpūšoties dabā, turklāt šodien taču hokejs. Apmeklētāju pieplūdums varētu būt vērojams vakarpusē, kad satumsīs un darbi būs paveikti,» stāsta Motormuzeja pārstāve Sanda Ziemele. Jaunieši un bērni, baudot Muzeju nakts burvību, parasti nākot tumsā.
Velosipēdi un ceļu būve
Apmeklētājiem 17. maijā bija iespēja aplūkot GAZ-24 «Volgu», ar kuru autosportists Marģers Pinkulis izcīnīja godpilno 3. vietu Biķernieku trasē sacensībās «Dzintara aplis», kas ir leģendāro sacīkšu «Dzintara Volga» turpinājums.
Nesen izveidota izstāde «Mans draugs – velosipēds». Ekspozīcijas autors Māris Bērziņs atklāj: «Katram ritenim ir sava vēsture. Kāds atceļojis no metāllūžņu novietnes, cits – no vectēva šķūņa, daži braucamie uzmeistaroti no vairākiem velosipēdiem. Pamatā ir privātā kolekcionāra Mārtiņa Belicka velosipēdi. Ar viņu satikos pavisam nejauši kolekcionāru tirgū.» Muzejā aplūkojami arī pagājušā gadsimta 20. – 60. gadu velosipēdu dokumenti, vadītāju apliecības, sacensību afišas, plakāti un fotogalerijas. Māris Bērziņš teic, ka izstādes laikā līdz 4. septembrim eksponātu skaits tiks papildināts, būs aplūkojami vēl līdz šim neredzēti velosipēdi.
Ekspozīcijā «Latvijas autoceļu aprīkojums» var apskatīt dažādus instrumentus un interesantus ceļu būves piederumus, kas izmantoti pēdējo 90 gadu laikā. Lielu interesi raisīja dokumentālās filmas kadri, kuros redzams, kā ceļus un tiltus būvēja pirms 90 gadiem. Daudzus izbrīnīja, ka tolaik lielu daļu smago darbu veica sievietes.
Apmeklētāji kavējas atmiņās
Skatot automobiļu un velosipēdu ekspozīciju, daudzi Motormuzeja apmeklētāji kavējās nostalģiskās atmiņās un sacīja, ka redzējuši šādus braucamos ripojam pa Latvijas ceļiem.
Muzeju apskatīja arī rīdzinieki Loreta un Juris Lasmaņi. «Blakus esošajā kafejnīcā paēdām un nolēmām ieiet Motormuzejā. Esam patīkami pārsteigti par plašo piedāvājumu. Te ir tik daudz interesanta! Baudām burvīgo gaisotni un kavējamies atmiņās par laiku, kad uz ielām bija tikai žiguļi un šie skaistie, nu jau aizvēsturiskie velosipēdi,» stāsta Juris.
Pensionārs Artūrs Kļaviņš ieradies no Mežotnes. Viņš «Bauskas Dzīvei» atzina, ka ļoti interesanta šķitusi velosipēdu izstāde. «Kavējos atmiņās, kad pašam vēl bija «ērenpreiss»,» sacīja A. Kļaviņš. Pensionārs ir pārliecināts, ka šie velosipēdi atkal kļūst moderni. Jaunieši atsākuši braukāt ar šāda tipa riteņiem, «ātrumnieki» vairs neesot iecienīti. «Pēc laika modē viss atgriežas, arī velosipēdi,» teic A. Kļaviņš.
Baušķeniece Ingrīda Piņķe uzskata – ja ir iespēja, piedāvājums jāizmanto. Muzeju nakts norises esot lieliska atpūta visai ģimenei.
Muzeju naktī Bauskā ieradās arī motokluba «MCC Reborn» pārstāvji no Rīgas, kuri Motormuzeja apmeklējumu jau sen bija plānojuši. «Zinājām, ka šeit ir, ko redzēt, bet vēl nebija sanācis te būt. Nolēmām, ka šogad nevaram laist garām šo iespēju,» stāsta motokluba līderis Juris Bistrovs. Motokluba 15 biedri nolēmuši apskatīt arī pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzeju un Bauskas pili.
Šogad Muzeju naktī līdz pulksten vieniem Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāli aplūkoja 2500 interesentu, «Bauskas Dzīvi» informēja S. Ziemele. Pērn Muzeju naktī te bijuši 2300 apmeklētāju.
UZZIŅAI
Muzeju nakts iniciatīva radusies Eiropā un nākusi no Francijas Kultūras un komunikāciju ministrijas, kļūstot par Eiropas mēroga starptautisku notikumu. Latvijā šīs akcijas organizatores ir Kultūras ministrija un Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja.
Latvijas Muzeju nakts desmitgades noslēgumā kā trejdeksnis iemirdzas Raiņa rindas par sauli, kas «atspīd drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana», trijos gados izgaismojot mūsu dārgumus – zilās jūras, zaļo mežu un saules akmens – dzintara – brīnumu sarkanā nokrāsā.
Latvijas Muzeju naktī iekļāvušies vairāk nekā simts muzeji, kuru durvis bija atvērtas no sestdienas vakara līdz vēlai nakts stundai it visiem, kas vēlējās ielūkoties noslēpumainajā muzeju pasaulē. Pateicoties tieši šīs pavasara nakts maģiskajai burvībai, muzejos sargātie un lolotie dārgumi mums kļuvuši pieejamāki un saprotamāki. Tādējādi rūpīgi krātās bagātības daudz tiešāk uzrunā visdažādākā vecuma apmeklētājus ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā.
