Bauskas rajonā hektārmaksājumus šogad pieteikuši 25 vasaras rapša audzētāji.
Bauskas rajonā hektārmaksājumus šogad pieteikuši 25 vasaras rapša audzētāji.
Šī kultūra aizņem 1200 hektāru, vēstī Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Bauskas sektora vecākā referente Daina Akmentiņa. Pēc sektorā apkopotām ziņām, vēl 14 lauku saimnieku audzē ziemas rapsi, tā platība arī sasniedz vienu tūkstoti hektāru. Brunavas pagastā sešās zemnieku saimniecībās par starpkultūru izmanto šo eļļas augu. Albīns Baļčūns pirmo gadu izmēģina rapša audzēšanu un saka: «Nav taču citas iespējas, kā uzlabot augu seku.» Pašlaik Latvijas un Lietuvas robežu pie Grenctāles robežkontroles punkta iezīmē dzelteni ziedošs lauks, jo Baļčūnu zeme atrodas blakus kaimiņvalsts ziemāju sējumiem.
Lielāka pieredze rapša audzēšanā ir zemnieku saimniecības «Graviņas» īpašniekam Mārim Druseikam. Viņš ceturto gadu iesējis rapsi un secina: «Kviešu raža ir labāka tajos laukos, kur pirms tam bijis rapsis. Tieša peļņa no tā nesanāk, bet graudaugu ražības efektam ir nozīme.» Māris vēl nav riskējis ar ziemas rapsi, jo to jāpagūst agrāk iesēt, lai augi līdz salam pietiekami sacerotu.
Māris Druseiks gudro, ka varbūt šajā rudenī izdosies visus darbus veikt tādā secībā, lai īstajā laikā sētu ziemas rapsi. Tā birums ir prāvāks nekā vasaras sējumam. Vienugad vasarnieka raža bija lieliska, pat trīs tonnas no hektāra, taču šajā sezonā diez vai divas tonnas sanāks. Divus mēnešus Grenctāles pusē nebija lietus, tādēļ rapsis nav padevies augumā un sēklu tam arī mazāk.
«Graviņu» saimnieks M. Druseiks sadarbojas ar SIA «Kesko agro Latvia», un tā rasts stabils tirgus visam izaudzētajam – kviešiem, miežiem, rapsim. Brunavietis 100 hektāru zemes kopj ļoti rūpīgi, izmanto mūsdienīgu tehnoloģiju, grāmatvedības uzskaiti veic Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojā. Par saimniekošanas apjomiem runājot, Māris uzskata, ka galvenais rādītājs nav hektāru skaits, bet iegūtā peļņa.
