Atzīšos, šajās dienās vairāk satrauc Eiropas čempionāts futbolā nekā Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Atzīšos, šajās dienās vairāk satrauc Eiropas čempionāts futbolā nekā Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kaut vai tāpēc, ka sportā process un rezultāts redzams un novērtējams uzskatāmāk un ātrāk. Turklāt, šķiet, futbolturnīrā mūsu aktivitātes Eiropu iespaido vairāk, nekā to jelkad spēs eirodeputāti. Nav šaubu, ka futbola skatītāju skaits kontinentā šajās dienās ir krietni lielāks par balsotāju skaitu vēlēšanās. Vismaz turnīra dalībvalstīs.
Kaut arī pirms vēlēšanām neviens eksperts vai politologs īpaši necentās noslēpumainības plīvuru no Eiroparlamenta noņemt, man gan ir pilnīgi skaidrs, ka valsts vadība un pārstāvji no valsts starptautiskā institūcijā ir divas pilnīgi atšķirīgas kategorijas. Es nebalsoju par tiem pašiem, kurus gribētu redzēt valsts vadībā. Tāpēc Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu projicēšana uz valdības sastāvu mani pārsteidz, mulsina un nedaudz aizvaino. Gribētos cerēt, ka ievēlētie tomēr koncentrēsies savām pārstāvniecības funkcijām.
Atkal atgriezīšos pie futbola. Gribētos novēlēt, lai mūsu pārstāvji Eiroparlamentā spētu tāpat ietekmēt un likt Eiropai par sevi runāt pozitīvā nozīmē kā mūsu futbolisti. Lai viņiem būtu tāda pati veselīga pašcieņa! Lai viņi neeksponētos kā kaprīzs skuķis, kuram visi ir kaut ko parādā, bet rādītu šodienas varēšanu un nākotnes mērķus. Kā mūsu futbolisti. Lai tiešām mazs cinītis gāž lielu vezumu! Gan futbolā, gan Eiroparlamentā. Lai izdodas!
MARINA, fanojoša vēlētāja
