Eiropas Parlaments 16. decembrī otrajā lasījumā pieņēma 2005. gada Eiropas Savienības kopbudžetu, «Bauskas Dzīvi» informē EP preses dienesta darbiniece Žaneta Vegnere.
Eiropas Parlaments (EP) 16. decembrī otrajā lasījumā pieņēma 2005. gada Eiropas Savienības kopbudžetu, “Bauskas Dzīvi” informē EP preses dienesta darbiniece Žaneta Vegnere.
Tā pamatā ir 25. novembrī panāktā vienošanās ar Padomi, kas paredz, ka 2005. gada kopbudžeta maksājumu griesti būs 106,3 miljardi eiro (par 4,4% vairāk nekā 2004. gadā), kamēr saistību apmērs sasniegs 116,5 miljardus eiro (par 6,1% vairāk nekā 2004. gadā). Tādējādi piedāvāto maksājumu apjoms nākamajam gadam ir tieši 1,004% no Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI). “Eiropas Savienības 2005. gada budžets nodrošina finansējumu Eiropas Parlamenta prioritātēm. Tomēr ES vajadzētu uzmanīties, lai arī turpmākais tās budžeta apjoms spētu apmierināt Eiropas izvirzītās ambīcijas,” uzskata ziņotājs Janušs Levandovskis (Polijas pārstāvis Eiropas Tautas partiju (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā).
Lauksaimniecība
Tā kā obligāto budžeta maksājumu jomā, kuros ietilpst arī lauksaimniecības maksājumi, galīgais vārds pieder Ministru padomei, tad Eiropas Parlamenta piedāvātie grozījumi šajā sadaļā netika ņemti vērā. Deputāti ar nožēlu konstatēja, ka Padome lauksaimniecības maksājumiem paredzētos līdzekļus samazinājusi par vienu miljardu eiro.
Tomēr, kā informē Ž. Vegnere, divi izmēģinājuma projekti, kurus EP uzskatīja par prioritāriem, raduši finansējumu 2005. gada budžetā: pirmais attiecas uz lauksaimniecības kvalitātes veicināšanu, bet otrais – uz riska finansēšanas modeli mājlopu epidēmiju gadījumā. Abi minētie projekti sākti jau 2004. gadā.
14. decembrī Eiropas Parlamentā notika debates par budžetu. Tajās piedalījās arī Latvijas deputāts Valdis Dombrovskis (“Jaunais laiks”, Eiropas Tautas partiju grupa), iestājoties par caurspīdīgu un maksimālu līdzekļu sadalīšanu.
Deputāts akcentēja, ka lielākā daļa ES institūciju papildu budžeta pieprasījumu ir saistīti ar ES paplašināšanos. “Tāpēc otrajā lasījumā mēs pamatā atjaunojam Parlamenta atbalstītos, bet Eiropas Ministru padomes noraidītos ES institūciju papildu budžeta pieprasījumus,” paskaidroja V. Dombrovskis.
Jaunas iniciatīvas
Lai nodrošinātu lietderīgāku ES budžeta izlietojumu, Eiropas Parlaments nāk klajā ar divām jaunām iniciatīvām. “Pirmkārt, mēs aicinām Eiropas Komisiju, iesniedzot ikgadējā ES budžeta projekta priekšlikumu, vienlaikus informēt arī par vakantām un gada laikā reorganizētām štata vietām,” kas Valda Dombrovska skatījumā ļautu deputātiem labāk izvērtēt jauno štata vietu pamatotību. Otrkārt, attiecībā uz telpu nepieciešamību dažādām ES institūcijām pēc paplašināšanās deputāts aicināja “visas ES institūcijas sadarboties un atļaut izmantot savas telpas citu institūciju vajadzībām”.
Nobeigumā, runājot par reģionālo politiku, V. Dombrovskis pauda neizpratni par ES Ministru padomes ekonomikas un finanšu ministru sanāksmes nostāju samazināt struktūrfondu maksājumu piešķiršanu 2005. gadā.
Ž. Vegnere atgādina, ka Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja nominējusi Eiropas Tautas partiju deputātu Valdi Dombrovski ziņotāja amatam 2006. gada Eiropas Savienības budžeta sadaļai par visu Kopienas institūciju un aģentūru finansējumu, izņemot Eiropas Komisiju.
