Prieks lasīt par spējīgiem bērniem un viņu panākumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, debatēs, mūzikā, mākslā, sportā.
Prieks lasīt par spējīgiem bērniem un viņu panākumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, debatēs, mūzikā, mākslā, sportā. Viņi aug ne tikai garāki par mums, vecākiem, bet arī būs gudrāki, drošāki, možāki.
Tomēr arī šiem aktīvajiem bērniem, gluži tāpat kā visiem citiem, ir tikai 24 stundas diennaktī. Viņi ne vienmēr pagūst izdarīt to, kas ir skolasbērna ikdienas pienākums. Pienāk brīdis, kad arī visu apbrīnotajam un talantīgajam pamatoti tiek atgādināts, ka ieskaite nav nokārtota, kontroldarbu nodošanas termiņš pagājis. Var nonākt pat tik tālu, ka atkāpes no mācību programmas liedz kārtot eksāmenus.
Tieši šī iemesla dēļ šopavasar kādam jaukam puisim gadu pirms izlaiduma nācās pāriet uz citu skolu. Kamēr citi mācījās, Jānis piedalījās treniņos un sacensībās, brauca uz sporta nometnēm. Emocionālais faktors šajā gadījumā ir tas, ka zēns ir līdzjutēju mīlulis. Objektīvais – mācībās bija radušies pamatīgi robi. Taču arī tos varētu pieveikt, ja vien mācību iestāde būtu mēģinājusi spert kaut solīti talantīgajam audzēknim pretī un palīdzēt.
Puiša mamma neslēpj sarūgtinājumu. Dēls ne reizi vien ir sacījis, ka uz skolu nepatīk iet. Tiklīdz viņš saņemot zemāku atzīmi vai atzīstot, ka nav paguvis izmācīties, jo treniņš ieildzis, klasē viņu apsmej, apsaukā, turklāt to darot arī skolotāji. Dzirdēts pārmetums, ka viņš sportot brauc uz kaimiņu pagastu un, uzvaras gūstot, nespodrina savas skolas go- du.
Mamma sarunā man atzinās, ka jau pamatskolas vidusposma klasēs viņa lūgusi dēla klases audzinātājai, lai zēnu atstāj otru gadu. Tas pat neradītu problēmas, jo skolas gaitas puisēns sācis gadu jaunāks par klases biedriem. Šis lūgums nav uzklausīts, bet šopavasar sarunas ar pedagogiem nonāca tiktāl, ka nesekmības dēļ dēlu paredzēts atskaitīt.
Aizvainojošs bijis klases audzinātājas izsmējīgais jautājums: «Ko tad jūs domājat, ka viņš visu mūžu tikai skries un lēks kā tāds zaķis?» Varbūt tas ir viņa ceļš un aug olimpiskais čempions, ar kuru leposies Latvija. Bet cits, kuram ir muzikālas dotības, pēc gadiem gūs aplausus ne tikai Rīgas operā.
Izņemot no skolas dēla dokumentus, Jāņa mamma sapratusi, ka cīņa par sapratni ir zaudēta. Turklāt šī ģimene, kurā aug trīs bērni, nekādā gadījumā nav uzskatāma par nelabvēlīgu. Gluži pretēji – visi ir apgādāti, tēvam un mātei rūp bērnu nākotne, un Jānis skolas gaitas noteikti turpinās.
Atliek atgādināt, ka talanti laiku laikos ir bijuši nesaprasti. Kā zāle, kas spītīgi aug pat asfaltam cauri.
