Kā dzidra, «caurspīdīga» mūzika ir Alesandro Bariko novele «Zīds». Tā līdzīga arī vieglam, maigam pieskārienam un piepeši atmodina visas maņas, kas atradušās letarģiskam miegam līdzīgā stāvoklī.
Kā dzidra, «caurspīdīga» mūzika ir Alesandro Bariko novele «Zīds». Tā līdzīga arī vieglam, maigam pieskārienam un piepeši atmodina visas maņas, kas atradušās letarģiskam miegam līdzīgā stāvoklī.
Itin viss ir netverams, un varbūt tāpēc šķiet bezgala skaists. Bet, iespējams, arī tādēļ, ka no ārpuses nav pamanāms – tikai nojaušams. Gluži tāpat kā dakteri brīdina par zāļu «nepareizu» lietošanu, arī grāmatai «Zīds» varētu būt pievienota šāda norāde: «Ja Paulu Koelju «Alķīmiķis», Hermaņa Heses «Sidharta» un Halila Džibrāna «Pravietis» jūs nav saistījuši, pat nepieskarieties Bariko «Zīdam»! Citādi piedzīvosit vilšanos un velti izniekosit laiku.» Toties, ja šāda stila literatūra ir šķitusi kā mēnessgaismas atspulgs tumšos ūdeņos, «Zīds» noteikti jāizlasa.
