Bauskas rajona Tiesa 2001. gada 5. novembrī pasludināja spriedumu, ar kuru pēc Krimināllikuma 141. panta 2. daļas atzina par vainīgu 1970. gadā dzimušo Ludmilu Goļevu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.
Bauskas rajona Tiesa 2001. gada 5. novembrī pasludināja spriedumu, ar kuru pēc Krimināllikuma (KL) 141. panta 2. daļas atzina par vainīgu 1970. gadā dzimušo Ludmilu Goļevu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Soda izciešana ir nosacīta ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Šis sods L. Goļevai – par savas nepilnus divus gadus vecās meitiņas nepieskatīšanu, atstāšanu bez uzraudzības, kā rezultātā meitenīte noslīka.
Likums liek rūpēties par bērnu
Pārbaudījusi un novērtējusi krimināllietas materiālus, Bauskas rajona Tiesa konstatēja, ka Ludmila Goļeva ir apzināti tīši atstājusi bez palīdzības mazgadīgu personu, kura atradās dzīvībai un veselībai bīstamā situācijā un kurai nebija iespējas saglabāt sevi nevarības dēļ. L. Goļevai bija ar likumu noteikts pienākums rūpēties par mazgadīgo personu. Taču viņa pati bija tai radījusi dzīvībai bīstamu situāciju un neizmantoja iespēju vajadzības gadījumā sniegt palīdzību.
Ludmila Goļeva bija mazgadīgās B. J., dzimušas 1999. gada 4. decembrī, māte. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 179. pantu L. Goļevas pienākums bija rūpēties par viņas varā esoša bērna dzīvību un labklājību.
Ļāva meitenītei noslīkt
2001. gada 19. septembrī pēc plkst. 17 Ludmila Goļeva alkohola reibumā atradās savā dzīvesvietā Bauskas rajona Brunavas pagasta «Kupenās». L. Goļeva zināja, ka viņas mazgadīgajai meitai B. J. patīk iet uz dīķi, kas atrodas apmēram 20 metru no mājas un nav iežogots. Tomēr L. Goļeva atstāja meitu bez uzraudzības mājas pagalmā un pati aizgāja lasīt ābolus uz dārzu, kas atrodas aiz mājas. No turienes pagalms un dīķis nav redzami. Mazā meitenīte devās uz dīķi un iekrita tajā.
Tādējādi ar tīšu rīcību Ludmila Goļeva izdarīja noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 141. panta 2. daļā.
Bauskas rajona Prokuratūra arī pārbaudīja, vai L. Goļevas un B. J. tēva Ojāra Juškeviča darbībā (bezdarbībā) nav saskatāmas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 172. pantā vai KL 173. pantā paredzētās darbības. Taču tās konstatēt neizdevās, precīzāk, šādas darbības pierādīt neizdevās, jo dzeršanā pēc bērnu pabalsta saņemšanas piedalījās tikai L. Goļeva un O. Juškevičs. Nebija iespējams precīzi pierādīt, ka vecāki būtu alkoholu iedevuši mazajai meitenītei. Nebija arī iespējams noteikt, kādu darbību rezultātā meitenītes asinīs alkohola daudzums sasniedza 1,61 promili.
Pat neliela deva var būt nāvējoša
Kādā citā krimināllietā, konsultējoties ar Narkoloģijas centra direktori A. Stirnu, uzzināju, ka alkohola ietekme uz cilvēku ir atkarīga no tā koncentrācijas asinīs:
0,5 procenti rada eiforisku stāvokli, mazina kustību precizitāti;
viens procents – skaidri manāms pagarināts reakcijas laiks, stabili kustību koordinācijas traucējumi;
divi procenti – runas un gaitas traucējumi utt. Šai alkohola koncentrācijai ir vēl viena mānīga lieta. Ja alkohols tiek lietots ilgāku laiku, daudzi jūtas skaidrā prātā, jo tiek uzturēta vienāda alkohola koncentrācija asinīs un rodas šāda subjektīva sajūta.
Bērnu ārste liecināja, ka bērnam, iedzerot 50 gramu alkohola, var iestāties komas stāvoklis un obligāti viņa uzvedība krasi mainās. Šādas pārmaiņas būtu manījuši arī vecāki, ja viņi paši nebūtu lietojuši ievērojamu daudzumu alkohola, pēc viņu liecībām – divus litrus alus un puslitru degvīna.
Šī Brunavas pagastā notikusī traģēdija varbūt rosinās visas pašvaldības, pagasttiesas, kaimiņus domāt, ko varētu darīt, lai izglābtu kāda bērniņa dzīvību. Ne mazums vecāku laukos pārtiek no bērnu pabalstiem. Ir tādi, kuri par šo naudu iegādājas alkoholu, uzkodas. Savādi, ka pagasts šo ģimeni neraksturoja tā, ka pār pārējiem bērniem būtu jāpārtrauc vecāku vara. Tika norādīts, ka māte tieši pēdējos gados pēc jau iepriekš šajā ģimenē notikušas traģēdijas ir labojusies. No tā jāsecina, ka pagastā ir ģimenes, kur par bērniem rūpējas mazāk un tiem ir vēl grūtāki apstākļi. Par to mēs Prokuratūrā arī esam pārliecinājušies. Nereti nepilngadīgie apsūdzētie uz liecību sniegšanu ierodas izsalkuši, ziemā – tenisčībās, kas uzvilktas basās kājās. Prokurori apsūdzētajam meklē zeķītes, apavus, nes sviestmaizes un tēju.
