Vecsaules, Iecavas, Mežotnes, Skaistkalnes un Brunavas pagasta vairāki zemnieki sākuši sadarbību ar SIA «Aloja Starkelsen» un noslēguši līgumus par kartupeļu piegādi cietes ražošanai.
Vecsaules, Iecavas, Mežotnes, Skaistkalnes un Brunavas pagasta vairāki zemnieki sākuši sadarbību ar SIA «Aloja Starkelsen» un noslēguši līgumus par kartupeļu piegādi cietes ražošanai.
Sabiedrības agronome Velta Andersone pagājušajā nedēļā apmeklēja Bauskas rajonu un apsekoja kartupeļu stādījumus. Viņa raizējās par to, kāds būs cietes saturs šķirnēm, kuras audzē baušķenieki.
Zviedru padomi palīdz
Ilggadējā agronome «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka zviedri vidzemniekiem ir iemācījuši audzēt kartupeļus. Svarīgi, lai pārstrādes uzņēmumam piegādātu tupeņus ar augstu cietes saturu. Arī zemniekiem tas izdevīgi, – jo stērķeles ražā vairāk, jo samaksa prāvāka.
Alojieši īpašu uzmanību pievērš šķirnēm. Sabiedrība pati 45 hektāros audzē kartupeļus, 27 hektāri paredzēti sēklai. Saņemot zviedru atbalstu, Latvijā izmēģina un ievieš jaunas šķirnes. Mūsu zemnieki ik vasaru brauc uz Zviedriju, savukārt šīs valsts speciālisti seko, kā izdodas īstenot kopīgus projektus. Arī daži baušķenieki iestādījuši šķirnes, kurām ir augsts cietes saturs. V. Andersone spriež, ka pašlaik cerīgākās ir sešas: ‘Saturna’, ‘Elkana’, ‘Oleva’, ‘Vebeka’, ‘Prevelent’ un ‘Brasla’. Taču katra citādāk reaģē uz laika apstākļiem, ražu īpaši ietekmē sausums vai mitrums.
Eiropā kartupeļu miltu nepietiek
Alojas cietes pārstrādes rūpnīca, sadarbojoties ar Zviedrijas uzņēmējiem, izturējusi pārmaiņu laiku. Skandināvijā nopirktas lietotas iekārtas, bet tās joprojām strādā labi. Tehnoloģiskais process pilnībā apgūts, un no Latvijā audzētiem kartupeļiem iegūst augstas kvalitātes cieti, stāsta V. Andersone.
Starp citu, Eiropā kartupeļu miltu pat pietrūkst, jo tos izmanto ļoti plaši, piemēram, gaļas izstrādājumu un saldumu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un pat metālapstrādē. Tā kā Alojas uzņēmuma produkcijai ir pieprasījums, tad vajadzīgi stabili sadarbības partneri. Protams, katram zemniekam vispirms jārēķina, cik izdevīgi no Bauskas rajona vest kravas uz Limbažu rajonu. Par piegādātajiem kartupeļiem samaksu garantē viena mēneša laikā.
Bauskas rajona kartupeļaudzētājiem un pārstrādes rūpnīcai šis ir aktīvas izlūkošanas periods.
‘Rosella’ sarkana kā biete
Cietes pārstrādes uzņēmums pavairo arī galda kartupeļu jaunās šķirnes. Iecavnieki īpaši interesējās par tām. Tādēļ V. Andersonei ciemakukulī bija arī jaunumi. Alojā izmēģinātas vairākas Vācijā selekcionētas šķirnes. Rozā krāsas ‘Vineta’ agrīnumā pārspēj ‘Mutagenagros’. ‘Laura’ ir vidēji agra, bumbuļi koši dzelteni. Neparasta īpašība raksturīga ‘Vitarai’, kuru izmēģina pirmo gadu, – pēc ilgas stāvēšanas pagrabā arī pavasarī tā saglabā labu garšu. ‘Rosella’ pēc krāsas atgādina galda bieti, bet zem mizas atklājas dzeltens tonis.
Fakti
SIA «Aloja Starkelsen» pērnruden pieņēma 16,2 tūkstošus tonnu kartupeļu. Tos var piegādāt nešķirotus.
Saražots 4000 tonnu cietes. 1000 tonnu patērē Latvijā, pārējo pārdod Lietuvai, Igaunijai, Ukrainai, Baltkrievijai.
Par vienu tonnu maksā Ls 21, ja bāzes cietes saturs 17%, par katru procentu virs bāzes noteiktā lieluma piemaksā Ls 1,50.
1999. gada labvēlīgajā vasarā, kad bija augsts cietes saturs, saņemot valsts subsīdijas, vienas tonnas maksimālā cena bija līdz Ls 42.
