Obligātā aktīvā militārā dienesta laiks tiek sadalīts vairākos apmācību posmos.
Obligātā aktīvā militārā dienesta laiks tiek sadalīts vairākos apmācību posmos. Sākumā individuālas kaujas iemaņas kareivji apgūst Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona mācību centrā. Pēc tam notiek apmācība militārās specialitātēs mācību centros: Mobilo strēlnieku mācību centrā Ādažos, Zemessardzes Kājnieku mācību centrā Cēsīs, Jūras spēku mācību centrā Liepājā un Sakaru mācību centrā Siguldā. Vēlāk seko individuālo iemaņu pilnveidošana grupas un nodaļas sastāvā, pēc tam kareivji kaujas prasmes padziļina nodaļās, darbojoties vada un rotas sastāvā.
Iesaukums Alūksnē notiek četras reizes gadā, vienlaikus tur militārās iemaņas apgūst aptuveni 400 karavīru.
26. jūlijā «Bauskas Dzīves» korespondenti brauca Bauskas puišiem līdzi uz tālo Ziemeļlatvijas pilsētiņu Alūksni, lai iepazītos ar dienesta apstākļiem. Par kārtību, kāda valda bataljonā, stāsta komandieris majors Aivars Vizulis.
Dienests sākas ar pirti
Ierodoties Alūksnes bataljonā, pirmajā dienā puiši saņem formas, bet savu mājas apģērbu nodod glabāšanā. Tad visi dodas uz pirti, vēlreiz iziet medicīnisko pārbaudi, atbilstoši veselības stāvoklim viņus iedala A, B, C vai D rotā. Jau nākamajā rītā jāceļas pulksten sešos, naktsmierā karavīri dodas desmitos vakarā. Tad visiem obligāti ir jāguļ. Pieredzējušākie karavīri stāstīja, ka pirmajās nedēļās jauniesaucamie nespēj dienā visu padarīt. Tikai pēc pulksten 23 viņi drīkst celties, lai izmazgātu formu, spodrinātu apavus, paveiktu vēl ko dienā nepagūtu. Daļas teritorijā atrodas kafejnīca, taču pirmajā nedēļā jauniesaucamie ir tik noslogoti, ka nav laika to apmeklēt. Sākumā grūti klājas smēķētājiem, jo dienā ir tikai trīs pīppauzes.
Atvaļinājumā pirmajos trijos mēnešos jauniesaucamos nelaiž. Šādai rīcībai ir psiholoģisks iemesls, jo katra došanās uz mājām un atgriešanās karaspēka daļā jaunkareivim rada nevajadzīgas emocijas. Protams, ir ārkārtēji gadījumi, kad karavīram ļauj braukt mājup.
Vecāki drīkst apmeklēt savus lolojumus sestdien pēcpusdienā un svētdien. Pirms tam vēlams piezvanīt, lai pārliecinātos, vai dēls nav norīkots, piemēram, dežūrā. Ciemoties drīkst daļas teritorijā, var apmeklēt kafejnīcu. Līdz zvēresta pieņemšanai atvaļinājumā uz pilsētu jaunkareivjus nelaiž. 26. jūlijā uz Alūksni aizvestajiem baušķeniekiem zvēresta pieņemšana paredzēta 2. septembrī. Tā būs svētku diena, kurā aicināti piedalīties arī vecāki.
Dienas kārtība ir stingri izplānota
Alūksnē jaunkareivji uzturas desmit nedēļu, kuras ir precīzi saplānotas. Puiši katru dienu gūst zināšanas, jaunas iemaņas. Pirmās divas nedēļas ir pielāgošanās laiks, kad notiek instruktāžas, jākārto ieskaites, kurās novērtē jauniešu fizisko stāvokli. Instruktoriem šajā laikā liegts jaunkareivjus sodīt, jo viņi vēl daudz ko nemāk un nesaprot.
Trešajā nedēļā puiši var iepazīt kaujas ieročus, iemēģināt roku šaušanā. Notiek diennakts taktiskās mācības mežā, kurās viņi mācās izdzīvot ar minimālu ūdens daudzumu, ierīkot naktsmītni, apgūst pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas, trenējas līst, rāpot. Piektās nedēļas beigās karavīri pieņem svinīgo zvērestu. Tā tekstu puiši iemācās no galvas, visi kopā apgūst himnu. Sestajā nedēļā mežā notiek trīs dienu mācības «Pusceļš». Kopā ar kareivjiem ir instruktori, kuri dod padomus, norāda uz kļūdām.
Astotajā nedēļā risinās pēdējās taktiskās mācības «Beigu barjera». Šoreiz instruktori padomus nesniedz, tikai novērtē katra kareivja rīcību. Ja kas veikts nepareizi, instruktors liek to darīt vēlreiz, bet kļūda ir jāapzinās pašam. Šajās mācībās puišiem jādemonstrē spēja palikt dzīvam, esot vienatnē, kaujas apstākļos jāprot saglabāt sevi.
Desmitajā nedēļā bataljons dodas 27 kilometru garā maršā apkārt Alūksnes ezeram. Kareivji ir pilnā kaujas ekipējumā, kas sver aptuveni desmit kilogramu. Tas ir izturības pārgājiens, kura mērķis nav ātrāk apiet apkārt ezeram, bet gan visam bataljonam kopā veikt kaujas uzdevumu. Pēdējoreiz bataljons maršu veica trijās stundās.
Grūtības ar latviešu valodu
Jauniesaucamie Alūksnē ir ļoti dažādi. Pāris kareivjiem ir augstākā izglītība, dažiem – nepabeigta augstākā, vairāki puiši beiguši sešas septiņas klases. No 400 kareivjiem parasti aptuveni 70 – 80 nerunā latviski. Viņiem dienests Alūksnē ir vēl grūtāks, jebkurš brīvais brīdis jāizmanto latviešu valodas apguvei.
1997. gadā no visiem Latvijā obligātajā dienestā iesauktiem jauniešiem tikai 32 procentiem bija vidējā vai vidējā speciālā izglītība, 1998. gadā – 34, 1999. un 2000. gadā – 30 procentiem. Arī jauniesaucamo veselība neiepriecina. 1997. gadā medicīnas komisija par derīgiem militārajam dienestam atzina tikai 44 procentus jauniešu, 1998. gadā – 38, 1999. gadā – 43, bet 2000. gadā – 37 procentus.
Komandieris sola karavīriem drošību
A. Vizulis apliecināja, ka mācību rotā jaunietis jūtas tikpat droši vai nedroši kā jebkur citur mūsdienu sabiedrībā. Tomēr kareivju drošībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Katru piektdienu un pirmdienu mediķi apskata jauniešu ķermeni, vai nav redzami zilumi. Naktī kazarmās dežurē virsdienesta instruktors vai virsnieks. Karaspēka daļā iekārtota video novērošanas sistēma, iespējamo konfliktu vietās uzstādītas kameras. Īpašā vietā var atstāt komandierim adresētas zīmītes, rotās ir norādīti uzticības telefona numuri. Kareivju vecākiem bataljona vadība sūta vēstules, kurās aicina viņus uz sadarbību, lūdz ziņot par visām dēlu sūdzībām.
Par pārkāpumiem vainīgajiem paredzēti dažādi sodi, sākot no piezīmes, rājiena, līdz ārpuskārtas norīkojumam vai liegumam izmantot atvaļinājumu ārpus karaspēka daļas. Visbargākais sods ir desmit diennakšu arestā, kas jāizcieš Rīgā. Šādu sodu piemēro par alkohola lietošanu vai ārpusreglamenta attiecībām. Par karavīra došanos patvaļīgā prombūtnē soda ar dienesta laika paildzināšanu.
Vēstulēs lūdz puišus neuztraukt
Vecāki par bērniem var rūpēties, sūtot viņiem paciņas, naudu, nekādi ierobežojumi nepastāv. Protams, aizliegts sūtīt narkotikas, alkoholu, medikamentus. A. Vizulis vecākus lūdz būt uzmanīgiem, rakstot vēstules, nesatraukt ar pārspīlētām emocijām. Pirmās nedēļas puišiem ir morāli smagas. Ja katru otro dienu vēstulē nākas lasīt, kā māmiņa mājās raud par dēlu, tad dienests kļūst vēl grūtāks.
Brīvā laika kareivjiem ir maz, tomēr tiek domāts par tā saturīgu pavadīšanu. Puiši var izmantot sporta zāli, spēlēt volejbolu, basketbolu, peldēt ezerā. Ziemā Alūksnes pusē ir daudz sniega, var slēpot. Kareivji organizē dažādas amatieru priekšnesumu skates. Šo sarīkojumu fotogrāfijas un daudz citu vizuālu materiālu apkopots karaspēka daļas muzejā. Tur glabājas arī vēstures liecības, sākot no 1992. gada.
Pusdienas pašiem sev nav jāgatavo
Apskatot kazarmas, nācās secināt, ka tajās valda īsta armijas kārtība, ir divstāvu gultas, neliela saspiestība. Patīkami pārsteidza moderni aprīkotās tualetes un mazgājamās telpas, kurās arī vasarā no krāna tek silts ūdens. Kazarmās uzstādīti kokakolas un minerālūdens automāti. Bataljonā izbūvēta moderna ēdnīca, tajā kareivjiem nav jāveic virtuves dežurantu pienākumi.
Šefpavāre Nadežda Kitare stāstīja, ka dienā viena karavīra ēdināšanai atvēlēts pusotra lata. Brokastīs puiši ierodas septiņos no rīta, plkst. 13 pusdieno, vakariņas plkst. 19. Ēdnīcā ir savs konditorejas cehs, kurā top produkcija kafejnīcai, gardumi konkursu un sacensību uzvarētāju apbalvošanai.
Vecāki tic dēliem
26. jūlijā no Bauskas uz Alūksni devās pieci puiši. Ceļā viņi uzvedās kārtīgi, klusi, īpaši runātīgi nebija arī Alūksnē. Satraukums, nelielas bailes no nezināmā atturēja viņus no plašākiem komentāriem. V. Zaumanis no Codes pagasta atzina, ka ir satraucies, toties cer visas grūtības izturēt. Dienestu armijā viņš uzskata par obligātu pienākumu.
Pēc pusotras nedēļas «Bauskas Dzīve» uzmeklēja divu jaunkareivju vecākus. Ingus tēvs Broņislavs Trušinskis Vecumniekos stāstīja, ka vēstuli no dēla joprojām nav saņēmis. Par to viņš neuztraucas, jo zina, ka puišiem ir ļoti maz brīva laika. Par dēlu tēvs ir drošs, pirms dienesta daudz ar viņu runājis, stāstījis par savām armijas gaitām Kaļiņingradā, par seržantu skolu Ādažos. Kopā abi trenējušies skriešanā, pievilkušies pie stieņa. No savas pieredzes tēvs zināja, ka grūtākās ir pirmās desmit dienas. Pēcāk puiši ielāgo jauno kārtību, atrod minūti atpūtai, tad arī varot sākt gaidīt vēstules.
Baušķeniecei Ligitai Taločkinai dēls Jānis Frolovs arī vēstuli vēl nav atrakstījis. Ir zvanījis un stāstījis, ka klājoties labi, esot ar puišiem sadraudzējies. Viegli nav, dažreiz pārņemot ilgas pēc mājām, bet skumt par tām neatliekot laika. Mamma ir priecīga, ka dēls ne reizi nav domājis par iespēju izvairīties no dienesta. Viņa ļoti vēlas Jāni pēc gada sagaidīt sveiku un veselu, vīrišķīgāku, ar dienestā gūtu dzīves rūdījumu.
P. S. Paldies par palīdzību materiāla sagatavošanā Zemgales Valsts militārā dienesta pārvaldes Bauskas rajona militārā dienesta nodaļas vadītājam Andim Ārentam.
Latvijas Republikas karavīra zvērests
Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:
būt uzticīgs Latvijas Republikai un tās likumīgajai valdībai,
netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību,
pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus,
bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.
Skaidrojums
Obligātā militārā dienesta likums noteic, ka visiem vīriešiem, Latvijas Republikas pilsoņiem, jāpilda obligātais militārais dienests (OMD). Sievietes, Latvijas pilsones, var iesaistīties dienestā brīvprātīgi. OMD iesauc jauniešus vecumā no 19 līdz 27 gadiem.
OMD karavīram ir tiesības
uz saglabātu darba vietu un vidējo izpeļņu valsts militārā dienesta pārvaldes izsaukuma norādītajās dienās;
uz atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā sakarā ar iesaukšanu dienestā;
uz saglabātu darba vietu dienesta laikā;
sekmīgiem augstskolu studentiem, kuri izteikuši vēlēšanos brīvprātīgi pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu, pēc atvaļināšanas rezervē ir tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas;
valsts licencētajās mācību iestādēs aktīvā militārā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kuri nokārtojuši iestājpārbaudījumus, ir paredzēta ceturtdaļa budžeta vietu;
obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, uz apmācībām iesauktiem rezerves karavīriem un rezervistiem ir tiesības par valsts līdzekļiem apdrošināt dzīvību un veselību;
uz desmit dienu atvaļinājumu obligātā aktīvā militārā dienesta laikā.
