Lība un Augusts Petrovski zelta kāzas svinēja pagājušonedēļ. Viņa ir no Vidzemes – Lizuma pagasta Tirzas ciema –, bet Augusts – no Brunavas pagasta Tunkūniem.
Lība un Augusts Petrovski zelta kāzas svinēja pagājušonedēļ. Viņa ir no Vidzemes – Lizuma pagasta Tirzas ciema –, bet Augusts – no Brunavas pagasta Tunkūniem. «Es esmu dzimusi šuvēja,» teica L. Petrovska, bet dzīvesbiedrs Augusts darba mūža lielāko daļu strādājis par mēbeļu galdnieku.
«Es vēl esmu jauna, man būs tikai 85 gadi,» saka 1918. gadā dzimusī sirmgalve. Līdz pat 80 gadu vecumam Lība strādājusi un dziedājusi Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas korī. Pērn līdz pat vēlam rudenim viņa Mūsā peldējusies. Tagad gan sagurusi, jo rudenī sākusi sāpēt kāja, un nu jāgaida operācija. Tomēr L. Petrovska vēl darbojas draudzes dāmu komitejā, jo gribot būt kaut kur noderīga un vajadzīga.
Liktenis bijis saudzīgs
Augusts uzaudzis kalpu ģimenē. Dzimis 1921. gadā, kristīts un iesvētīts Brunavas katoļu baznīcā. Ulmaņlaikos dzīve kalpiem nav bijusi viegla. Vecāki, Lūcija un Miķelis, strādājot no saules līdz saulei, uzkalpojušies par rentniekiem. Saimnieki bijuši tik labi, ka atļāvuši turēt sešas govis un trīs zirgus. Nopirkta labības pļaujmašīna, zāles pļāvējs un siena grābeklis. Abi dēli laisti skolā. Lauksaimniecības mašīnas un izaudzētos lopus vēlāk nacionalizējusi padomju vara. Īpaši žēl Augustam bijis pašu audzēto un apmācīto zirgu.
1943. gadā 22 gadus vecais Augusts ar pavēsti aicināts ierasties leģiona uzņemšanas komisijā Bauskā. Sekojuši četrus mēnešus ilgi sagatavošanas kursi Liepājas puses Paplakā. Leģionāri veidojuši vācu spēku 15. un 19. divīziju. A. Petrovskis dienējis 15. divīzijā. Viņš atceras, ka komandieri bijuši latvieši, bet virspavēlnieki – vācieši. Aizstāvot «Kurzemes katla» līniju no Tukuma līdz Saldum, 1944. gada novembrī Augusts un viņa trīs biedri mīnmetēji saņemti gūstā. Tad sekojis nometinājums Jelgavā, bet vēlāk darbi aiz dzeloņstiepļu sētas Igaunijā, Kohtla-Jerves dedzināmo ogļu šahtās, līdz 1949. gadam.
«Kad fronte pārgāja pāri Vecsaules pagastam, Sarkanā armija gribēja iesaukt manu jaunāko brāli Leonu. Viņš slēpās meža bunkuros līdz 1946. gadam, kad pieteicās pats,» sarežģītos laikus atceras Augusts.
Veiksmīgi saprecējušies
Lība savukārt dzimusi Lizuma pagasta Velēnā amatnieku Mildas un Aleksandra ģimenē. Tēvs bijis skārdnieks, bet mā- te – adītāja. Lai gan tēvs bijis igaunis, no 18 gadu vecuma viņš dzīvojis Latvijā, bijis valsts pilsonis. Darba gaitas Lība sākusi astoņu gadu vecumā, ganot lopus. «Vēlāk kalpoju pie saimniekiem, pieskatīju bērnus. Neesmu mācījusies, bet dzimusi šuvēja. Arī šujot pelnīju iztiku,» atceras L. Petrovska.
Viņas māsa dzīvojusi Bauskā, tāpēc arī Lība atnākusi uz šejieni. 1951. gadā Lība ar Augustu iepazinās Bauskas amatnieku aprindās. «Viņai vajadzēja kaut ko uztaisīt no mēbelēm, bet man atkal pašūt. Tā arī sapazināmies,» atceras Augusts. «Diezgan smuka bija Lība,» viņš piebilst. Lības uzmanību saistījis gredzens uz Augusta kreisās rokas. Toreiz gredzenu tā nēsāja ne tikai šķirteņi vai atraitņi, bet arī tie, kas nebija precējušies. 1953. gadā pāris noslēdzis laulību. «Esam veiksmīgi abi amatnieki apprecējušies, veiksmīgi arī nodzīvojuši dzīvi,» sacīja Lība. Izaudzināti meita un dēls. Viņi un četri mazbērni dzīvo Rīgā. Vienam no trim mazmazbērniem mazdēls ielicis vecmāmiņas senlatviešu vārdu – Lība.
