Vīrieša loģika: – Es braucu autobusā. Jāpajautā blakus stāvošajam, lai padod konduktorei naudu biļetei.
Vīrieša loģika:
– Es braucu autobusā. Jāpajautā blakus stāvošajam, lai padod konduktorei naudu biļetei. Kā viņu uzrunāt – tu vai jūs? Sāku spriest loģiski. Šis autobuss ir ekspresis, un ja šis vīrietis neizkāpa iepriekšējā pieturā, viņš dodas uz manu mikrorajonu. Rokās ir ziedi, tātad brauc pie sievietes. Ziedi ir skaisti – sieviete arī ir skaista. Manā mikrorajonā ir tikai divas skaistas sievietes – mana sieva un mana mīļākā. Pie mīļākās viņš nebrauc, jo pie viņas dodos es pats. Tātad brauc pie manas sievas. Viņai ir divi mīļākie – Juris un Kārlis. Kārlis pašreiz ir komandējumā. – Klau, Juri, esi tik labs un padod konduktorei naudu!
Blakus stāvošais vīrietis pārsteigts jautā:
– Kā jūs mani pazīstat?
*
Draudzeņu dialogs:
– Dārgā, man vakar gan bija šausmīgs vakars. Laikam pasākumā pārforsēju ar šampanieti, tāpēc, kad abi ar Uldi palikām divatā, viņš izmantoja manu bezspēcību…
– Vai tiešām izvaroja?
– Tu ko? Daudz sliktāk – aizbēga!
