Pacients atnāk pie ārsta un žēlojas par bezmiegu: – Kā liekos gulēt, tā uzreiz sāku domāt par sievietēm. Tādēļ nevaru atslābināties un aizmigt.
Pacients atnāk pie ārsta un žēlojas par bezmiegu:
– Kā liekos gulēt, tā uzreiz sāku domāt par sievietēm. Tādēļ nevaru atslābināties un aizmigt.
– Bet jūs aizveriet acis un iztēlojieties jūru, viļņus un smilšainu pludmali! Vajadzētu palīdzēt, – ārsts saka.
Pēc pāris dienām pacients klāt atkal.
– Vai tiešām nepalīdzēja? – ārsts brīnās.
– Jūra jau mani nomierina, – pacients atbild.
– Bet tās pa pludmali skrienošās meitenes bikini…
*
Pie psihoanalītiķa atnācis klients. Viņš noguļas uz kušetes un klusē. Psihoanalītiķis pacietīgi gaida, un tā pilnīgā klusumā paiet vesela stunda. Klients pieceļas, atstāj 25 latus, atvadās un aiziet. Nākošajā dienā viņš atkal ir klāt, un situācija atkārtojas. Un nākošajā dienā, un vēl un vēl…
Kad pagājusi nedēļa, psihoanalītiķis neiztur un jautā: – Varbūt ir kāda lieta, kas jūs uztrauc?
– Sieva, dakter. Viņa runā vienā laidā bez apstājas. Bet pie jums ir tik labi. Patīkams klusums.
