Pūpolu jeb Palmu svētdienu kristīgā pasaule svinēs parīt – 13. aprīlī.
Šogad Kristus augšāmcelšanās svētku datums sakrīt gan Rietumu, gan Austrumu baznīcai. Tas nozīmē, ka pareizticīgie, katoļi, luterāņi un citas protestantu konfesijas Lieldienas sāks svinēt vienā dienā – 20. aprīlī.
Palmu svētdienas nosaukumu diena ir ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās pirms galvenās mises tiek svētīti. Ziemeļeiropā, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas parasti ir pirmie izplaukušie zariņi agrā pavasarī. Pūpolu svētdiena ievada Lielo jeb Svēto nedēļu.
Pūpolsvētdiena simbolizē dienu, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, kad pilsētnieki klāja viņa priekšā uz ceļa drēbes un palmu zarus. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt. Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie krusta. Šis stāsts ir detalizēti atspoguļots apustuļa Marka evaņģēlijā.
Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi tika svinēta 4. gadsimtā Bizantijā. Vācijā Palmu svētdienas procesijas ieviesa 11. un 12. gadsimtā, kad baznīcās tika izspēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Pamazām Palmu jeb Pūpolu svētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju. Tās ir cieši savijušās ar tautas ticējumiem. Kādam mājiniekam Pūpolsvētdienas rītā jāpieceļas pirmajam un pārējie jānoper ar pūpolzaru saišķīti, skaļi izrunājot vārdus: «Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā!» Ir arī cits Pūpolsvētdienas saukļa variants: «Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere!»
