Bauskas novada pašvaldības apbalvojuma saņemšanai ieteikta rokdarbniece no Gailīšu pagasta Uzvaras Maira Vīķe.
Pieteikumu iesnieguši Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis un kultūras centra «Kamarde» vadītāja Iluta Puķīte. Apbalvojumu piešķiršanas pado-me sagatavojusi lēmuma projektu par Godaraksta piešķiršanu M. Vīķei.
I. Puķīte «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka pērn lietišķās mākslas studijai «Stella» apritējuši 40 gadu. Lielākoties tā strādājusi M. Vīķes vadībā. «Šī studija ir viena no mūsu pagasta atpazīšanas zīmēm. Te tapušie tērpi aizceļojuši teju uz visiem Latvijas nostūriem. Tādēļ uzskatām, ka M. Vīķe par savu ilggadēju ieguldījumu, radošu darbu un iniciatīvu lietišķās mākslas studijas «Stella» izaugsmē pelnījusi pašvaldības apbalvojumu,» tā ieteikumu pamato I. Puķīte.
Top drānas Londonas latviešiem
«Bauskas Dzīve» Mairu Vīķi otrdienas, 25. februāra, priekšpusdienā sastapa studijas telpās. Daudzajās stellēs bija redzami audekli, kuros var atpazīt gan Zemgales, gan Kurzemes rakstus. Top tērpi Londonas latviešu deju kopai «Salaine», rindā gaida Atašienes dejotāji, jauniešu kolektīvs no Antūžiem, folkloras kopa no Tomes. Skatoties pērnvasar Dziesmu un deju svētku gājienu Rīgā, M. Vīķe konstatējusi, ka 126 tā dalībniekiem ir studijā «Stella» gatavotie tautas tērpi.
Pirms daudziem gadiem M. Vīķe jau darināja tērpus Gailīšu pagasta korim. Tagad viņai atkal uzticēts tautiskās drānās ietērpt jauktā kora «Kamarde» sievas un vīrus. Studijā top pilns komplekts ģērba: vīriem – bikses, vestes, zeķes, sievām – brunči, blūzes, ņieburi, aubes un lakati.
Audējas ir liels retums
M. Vīķe atzīst, ka pēdējos gados darbs studijā jau pārvērties par ražošanu. Agrākajos gados te sievas nāca darboties un vadīt laiku. Tagad, svētkiem tuvojoties, pasūtījumu apjoms strauji palielinās. Lai visu pagūtu, studijā strādā audējas, šuvējas, adītājas, zīda apgleznotājas un rotu meistares. «Prieks par vidusskolas meitenēm, kuras te nāca cītīgi uz nodarbībām. Studijā viņas visas nepalika, taču šeit apgūtais noteikti noderēs. Šajos gados vairākas bijušās studijas dalībnieces pašas pievērsušās daiļamata meistara arodam,» stāsta M. Vīķe.
Tomēr Maira atzīst, ka aušana ir ļoti grūts darbs. Tādēļ reti izdodas sameklēt kādu palīgu, kas būtu ar mieru garas stundas nosēdēt stellēs. Ir ievākta informācija par aušanas automātu, kur lielāko daļu darba paveic ar datorprogrammām. Bijusi doma – varbūt tādu iekārtu iegādāties studijas īpašumā, taču no šīs idejas atteikušies. «Šaubos, vai šādi darinātajā audumā būs mūsu sirds mīļums un roku siltums,» spriež M. Vīķe.
