Joprojām gan pa telefonu, gan satiekot lauku ļaudis, jāuzklausa dziļš sarūgtinājums par piena naudas samaksas kavējumiem.
Joprojām gan pa telefonu, gan satiekot lauku ļaudis, jāuzklausa dziļš sarūgtinājums par piena naudas samaksas kavējumiem. Saprotams, šīs nedienas regulāri piemeklē mazo ganāmpulku īpašniekus, un lasītājs droši vien bez sacīšanas nopratīs, ka runa atkal ir par akciju sabiedrību “Bauskas piens”. Atbildīgās amatpersonas nevarot sazvanīt, gluži vienkārši neviens neceļot telefona klausuli.
Sieviete, kuras ģimenē nauda vajadzīga medicīnas pakalpojumiem, aizsūtījusi uzņēmuma administrācijai ierakstītu vēstuli ar lūgumu saprast šādu situāciju un pārskaitīt nesamaksātos četrsimt latus. Ar cerībām daudzi piena ražotāji, kuri piegādā izejvielu iepriekš minētajam uzņēmumam, gaidīja Ziemassvētkus un Jaungadu, jo, kad tad, ja ne šajā periodā, var domāt par naudas saņemšanu. Diemžēl atkal bija jāpiedzīvo vilšanās. Dažam naudas nesanāca, lai abonētu avīzes un žurnālus.
Lauku cilvēku pacietība ir apbrīnojama, tāpat arī bailes. Retu reizi kāds vēlas nosaukt vārdu un uzvārdu, jo tad kritīšot vēl lielākā nežēlastībā un vispār nesaņemšot naudu. Šādi un tamlīdzīgi argumenti attur rīkoties uzņēmīgāk. Manuprāt, saviem ļaudīm palīgā jānāk pagastu lauku attīstības speciālistiem, Bauskas rajona Lauksaimnieku biedrībai. Vajadzētu savos pagastos apzināt, kā krājušies parādi, un kopīgi vērsties pie “Bauskas piena” vadības.
