Stelpes pagasta zemnieku saimniecībā «Berķi» 7. jūlijā akciju sabiedrība «Rīgas piensaimnieks» organizēja ASV eksperta Lindela Vaitloka mācību semināru «Labas slaukšanas skola».
Stelpes pagasta zemnieku saimniecībā “Berķi” 7. jūlijā akciju sabiedrība “Rīgas piensaimnieks” organizēja ASV eksperta Lindela Vaitloka mācību semināru “Labas slaukšanas skola”.
Nodarbību mērķis – apgūt zināšanas un uzklausīt pieredzi par slaukšanas metodēm, kas uzlabo piena kvalitāti un tiek izmantotas ASV fermās.
Ilgtermiņa izglītības programma
Svarīga nozīme ir arī zināšanām un pieredzei par slaukšanas efektivitāti un citām šī darba niansēm, “Bauskas Dzīvei” skaidroja “Rīgas piensaimnieka” piena sagādes daļas vadītāja Rudīte Bendzule. Viņa uzsvēra, ka uzņēmumā ir izveidota piena ražotāju ilgtermiņa izglītības programma. To īstenojot, jau kopš 1999. gada regulāri tiek organizēti semināri par produkcijas kvalitāti un saimniecību darbu pilnveidošanu.
ASV Lauksaimniecības departamenta konsultants Lindels Vaitloks Latviju apmeklē četras reizes gadā. Mācībām un konsultācijām parasti veltī vienu nedēļu. Piena ražotāji, kuri apņēmušies atrisināt kādu problēmsituāciju savā saimniecībā, šo darba vizīšu laikā satiekas ar ASV speciālistu, precizēja R. Bendzule. Viņa pauda gandarījumu, ka “Rīgas piensaimnieka” klienti ir “nadzīgi uz mācībām”. Līgumi ar akciju sabiedrību par produkcijas piegādi ir aptuveni 30 mūspuses piensaimniekiem.
Ceraukstes pagasta piemājas saimniecības “Ramaņi” īpašniece Valda Semaka sacīja: “Man ļoti patīk šīs nodarbības. Lektora prasme vienkārši un saprotami izklāstīt dažādus jautājumus ir apbrīnojama. mūsdienās bieži izmantotā sarežģītā terminoloģija vidējai paaudzei nereti traucē uztvert būtisko. Protams, arī lasot gūstu noderīgu informāciju, taču Vaitloka nodarbības ir ļoti vērtīgas.” Ceraukstiešu Kugrēnu un vecsauliešu Karašnieku ģimenes arī vērīgi ieklausījās lektorā un labprāt piedalījās praktiskajās nodarbībās.
Uzzinot, ka ASV lektors ir bijis piensaimniecības praktiķis un kopš bērnu dienām strādājis tēva fermā, “Bauskas Dzīvei” kļuva saprotama viņa apskaužamā prasme skaidrot labas slaukšanas prakses nianses.
Govij patīk rāms piegājiens
L. Vaitloks nesteidzīgi izklāstīja labas slaukšanas skolas nosacījumus. Visa sākums un pamats ir procedūras izstrāde, jo darba precizitāte, intervāli, paša slaucēja noskaņojums ir svarīgi. Procedūrai jābūt formulētai rakstveidā un novietotai fermā labi redzamā vietā, lai to ievērotu. Ne velti lektors teica: “Domājot par slaukšanu, jādomā par daudzām dažādām lietām.” Izslaukumu, piemēram, ietekmē intervāls. Ja gotiņas slauc divas reizes dienā ar 12 stundu starpību, tad produkcijas ieguvums būs par sešiem procentiem lielāks, nekā slaucot ar 10 un 14 stundu intervālu. Turklāt slaukšanas laiki jāievēro uz minūtēm. Interesanti, ka trīsreizēja slaukšana ar astoņu stundu starpību dod izslaukuma kāpinājumu par 17 procentiem.
Svarīgs ir govju izvietojums kūtī, un tas saistīts ar piena vada kritumu, ražīgākajām vajadzētu atrasties tajā zonā, kur ir sistēmas zemākais punkts. Raibaļas sagatavošana slaukšanai un atrietināšana, higiēnas prasību ievērošana, mikroklimats fermā – tas nebūt nav viss, kas nozīmīgs kvalitatīvas produkcijas ieguvē. “Berķu” saimniece Rasma Grigone sacīja, ka jau divus gadus pirms slaukšanas velk rokās cimdus un nemaz nevar iedomāties šo darbu citādāk. L. Vaitloks, komentējot šo nepieciešamību, uzsvēra, ka slaucēja plaukstās var būt mikroplaisas, kurās atrodas dažādi mikroorganismi, kas var izraisīt lopiem kādas infekcijas. Cimdu lietošana ierobežo somatisko šūnu daudzumu. Lektora secinājums bija kodolīgs – kad pie cimdiem pierod, tie iepatīkas.
Apkopojot zemnieku saimniecībā “Berķi” vēroto slaukšanas procesu, L. Vaitloks pozitīvi vērtēja procedūru. Viņa ieteikums – tik karstā laikā, kāds ir pašlaik, novietnē būtu vajadzīgs ventilators. Latvijas fermās tie esot retums.
