Portālā www.bauskasdzive.lv pie raksta par represēto piemiņas brīdi Bauskā 25. martā izvērsusies diskusija. Komentētāji ierosina dibināt jaunu atceres dienu, pielīdzinot padomju deportācijas pašreizējai Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanai peļņā uz ārzemēm.Tautiešu emigrācijā lasītāji vaino līdz šim Latvijā pie varas bijušo varas eliti. Tai piederīgi ir arī mūspuses pašvaldību ilggadējie vadītāji, deputāti un administrāciju augstākās amatpersonas. Bijusī Bauskas rajona padome tā sauktajos «treknajos» gados politisko tūrismu, tam atvēlot pat nelielas mācību iestādes gada budžeta lieluma finansējumu, piekopa regulāri un aizvien lielākos apmēros.Kaut ļoti daudziem tagad Latvijā un ārzemēs ir liels rūgtums par valstī notiekošo, pievienošos citu komentētāju pretargumentiem, ka pagājušā gadsimtā notikušās izsūtīšanas nav salīdzināmas ar tagadējām norisēm. Ļoti trāpīgi uzrakstījis cilvēks ar segvārdu «cemme»: «.. Ir taču atšķirība, vai tu dodies prom labākas dzīves meklējumos vai piespiedu kārtā tiec nosūtīts uz nesalīdzināmi nabadzīgāku vietu, kur jācīnās par izdzīvošanu burtiskā nozīmē (daudzi nomira no smagā darba, trūcīgā uztura, slimībām vai gluži vienkārši nosala). Tagad aizbraucējām mātēm nav jāpieredz, kā jau ceļā nomirst viņu bērni un līķi tiek izmesti no transportlīdzekļa…»Vārdu kaujās internetā izskan nožēla, ka savulaik mums ļāva izstāties no Padomju savienības. Šīs domas autors tiek nosaukts par «verga dvēseli», kam sagribējies pēc kaklakungiem no austrumiem. Savstarpējos apvainojumos teju pazūd vērtīgi domugraudi par to, ko varam darīt, lai dzīve Latvijā uzlabotos, – jāatjauno ražošana; ja nepieciešams, jāmaina valdība (ko reiz jau izdarījām, atsaucot Saeimu); jāpilnveido politiskās atbildības nozīme un jāpieprasa tās ievērošana.Kļūdīties ir cilvēcīgi. Nav vērts kaisīt pelnus uz galvas, labāk ņemsim vērā iegūto pieredzi un mācīsimies būt kungi savā zemē.
