Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde šī gada pirmajos trijos mēnešos konstatējusi 32 pārkāpumus, kas saistīti ar nodarbinātību, algu izmaksu un nodokļu nomaksu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālā iestāde šī gada pirmajos trijos mēnešos konstatējusi 32 pārkāpumus, kas saistīti ar nodarbinātību, algu izmaksu un nodokļu nomaksu. Tā informē VID Zemgales reģionālās iestādes biroja vadītāja Dagnija Sidraba.
Bauskas pilsētā un rajonā darba devēju pārbaudēs konstatēti trīs pārkāpumi.
VID reģionālās iestādes birojs norāda, ka aplokšņu algu apkarošana jau vairākus gadus ir viena no VID darba prioritātēm, tāpēc regulāri tiek veikti dažādi kontroles pasākumi. Tomēr joprojām pastāv atšķirība starp oficiālo statistiku un faktisko situāciju.
Grūti atklāt
Kā pastāstīja D. Sidraba, šī gada pirmajā ceturksnī VID reģionālās iestādes apkalpes zonā veiktas 737 darba devēju pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 32 gadījumos, darba devējiem uzlikts 1200 latu sods. Pārbaudēs visbiežāk konstatēts, ka strādājošos nodarbina bez darba līgumiem, no algām netiek aprēķināti un nomaksāti visi nodokļi vai arī tas tiek veikts daļēji.
Bauskā un rajonā bijušas 96 tematiskās pārbaudes, trijās konstatēti pārkāpumi. Kopumā uzliktais naudas sods ir 100 latu. D. Sidraba norāda, ka aplokšņu algu atklāšana un apkarošana ir sarežģīta un laikietilpīga. VID darbiniekiem jāpierāda, ka konkrētā uzņēmumā darba ņēmēji tiek nodarbināti bez darba līgumiem, ka no algām netiek pilnā apmērā maksāti nodokļi.
Ļoti svarīgs ir darba ņēmēju atbalsts, jo negodīgi darba devēji ar katru gadu kļūst slīpētāki un viltīgāki, jau laikus gatavojas iespējamām VID pārbaudēm. Dažreiz darba devēji sagatavojuši darba līgumus, bet paraksta tos tikai brīdī, kad uzņēmumā pārbaudē ieradušies VID darbinieki. Ir arī tā, ka darba devējs iepriekš vienojies ar strādājošo par rīcību VID pārbaudes gadījumā. Proti, darbinieks amatpersonai teic, ka viņš uzņēmumā strādā pirmo dienu, kaut gan to dara jau ilgāku laiku. Protams, oficiālas darba attiecības tā arī nav noformētas. Tāpēc vislielākā rezultativitāte ir tiem kontroles pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz darba ņēmēju informāciju par pilnu vai daļēju algu izmaksu aploksnēs uzņēmumā.
Zaudē sociālās garantijas
VID Zemgales reģionālā iestāde atgādina iedzīvotājiem, no kādām sociālajām garantijām viņi atsakās, piekrītot saņemt algu aploksnē. Piešķirot apdrošināšanas atlīdzību par pārejošu darba nespēju, darba spēju, apgādnieka zaudējumu, kā arī izmaksājot vienreizējos pabalstus un atlīdzības, par pamatu tiek ņemta apdrošinātās personas mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Šo lielumu nosaka no darba ņēmēja apdrošināšanas iemaksu algas par sešu mēnešu periodu divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Slimības pabalstu un slimības naudu apdrošinātajai personai piešķir 80 procentu apmērā, ņemot par pamatu attiecīgi mēneša vidējo izpeļņu vai mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.
Ja noticis nelaimes gadījums darbā, par pirmajām 14 darba nespējas dienām to maksā darba devējs no saviem līdzekļiem, bet par turpmāko periodu līdz darba spēju atgūšanai vai līdz laikam, ar kuru sāk izmaksāt atlīdzību par darba spēju zaudējuma pakāpi – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tātad slimības naudu var saņemt 80 procentu apmērā no tās ienākumu daļas, no kuras maksāti nodokļi. Ja darbinieks pusi algas saņēmis aploksnē, arī slimības nauda attiecīgi būs mazāka.
Saņemot algu aploksnē, darbinieks zaudē sociālās garantijas, kas viņam pienāktos bezdarba gadījumā. Arī bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas stāžu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Apdrošināšanas stāžu veido darba periodi, kuru laikā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Arī bezdarbnieka pabalsta apmērs atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas. Apdrošināšanas stāžs un apdrošināšanas iemaksu alga tiek ņemta vērā pensijas apmēra noteikšanai. Tiesības uz valsts pensiju ir personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.
Jābūt tālredzīgiem
Ja alga saņemta aploksnē, iestājoties sociālā riska faktam, darbinieks nesaņem neko vai ievērojami mazāk un līdz ar to ir sociāli neaizsargāts. Taču tad bieži vien jau ir par vēlu ko darīt lietas labā. Tālab VID aicina iedzīvotājus būt tālredzīgiem un aktīvāk ziņot par darba devējiem, kas darba algas izmaksā aploksnēs. Ar VID reģionālo iestādi var sazināties pa uzticības tālruni 3083018. Laikus sniegta informācija palīdzēs operatīvāk atklāt pārkāpumus un mazinās izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
