«Nesen avīzītē izlasīju sludinājumu, ka tiek piedāvāts darbs mājās. Jāaizsūta uz norādīto adresi savējā un jāpievieno aploksne ar marku.
«Nesen avīzītē izlasīju sludinājumu, ka tiek piedāvāts darbs mājās. Jāaizsūta uz norādīto adresi savējā un jāpievieno aploksne ar marku. Tagad esmu saņēmusi anketu un varbūt ar laikraksta starpniecību varu to piedāvāt visiem, kuri mūsu rajonā izmisīgi meklē darbu.»
Tā «Bauskas Dzīvei» raksta Gailīšu pagasta iedzīvotāja Maiga G.
Peļņa – 500 līdz 1000 dolāru… nedēļā
Izpētot viņai atsūtīto anketu, jāteic, ka piedāvājums pelnīt 500 un 1000 dolāru nedēļā ir vilinošs. Lai tiktu pie šāda darba un tāādas algas, vienīgi jāreģistrējas, iemaksājot septiņus latus lielu naudas summu. Atvēlot šim projektam desmit latu, jau var izvēlēties pat piecus dažādus darba veidus. Tiek solīts, ka ar bērnu priekšautiņu (lacīšu) šūšanu nedēļā varot nopelnīt līdz 350 dolāriem, bet, komplektējot no piesūtītajām detaļām lellītes, par katru tikšot maksāti septiņi dolāri. Par cimdu un zeķīšu adīšanu nedēļā sola maksāt 500 dolāru.
Visizdevīgākā, manuprāt, tomēr ir aplokšņu locīšana, jo par šo darbiņu tiek solīts 1000 dolāru, ja nedēļas laikā tiks izgatavots 500 gabalu. Pavisam tiek piedāvāts 13 dažādu darba veidu un fantastiski apmaksas solījumi. Turklāt pasūtījumi esot nepieciešami Amerikas firmām, kuras meklējot Latvijā darbiniekus. Taisni vai jābrīnās, ka, zinot bezdarba pieaugušo apjomu Latvijā, valdība neorganizē atbalstu šādiem darba piedāvājumiem. Tā taču ir nebijusi iespēja. Ne tikai bezdarbnieki, arī strādājošie vakaros varētu zeķītes adīt un aploksnītes locīt, lellītes montēt, šūt, tamborēt un kļūt stāvus bagāti mēneša laikā. Kur nu vēl valsts kases papildinājums, jo godīgs pilsonis, godīgi strādājot, taču godīgi arī maksās nodokļus. Skolas bērni nopelnītu grāmatām, studentiņi mācību maksai, pensionāri siltajām čībiņām, bet daudzbērnu ģimenes apkures parādu samaksai.
Firma mīt… abonentu kastītē
Diemžēl anketā visīsākā ir firmas adrese – abonenta kastīte Rīgas 73. pasta nodaļā, bet nav minēts ne uzņēmuma nosaukums, ne atrašanās vieta, ne telefons. Norādīts vienīgi konta numurs «Latvijas Unibankā», kura īpašnieks ir kāds S. Jarošenko, kurš, spriežot pēc personas koda, dzimis 1961. gada 16. jūnijā. Firmas adresi cerības uzzināt ir tikai tiem, kuri vēstulē nosūtījuši uz minēto abonementa kastīti čeku, kas apliecina, ka reģistrācijas nauda bankā iemaksāta.
Lasītāja Maiga G. ieteikusi redakcijai uzmeklēt šīs fantastiskās firmas pārstāvjus un uzaicināt viņus uz tikšanos Bauskas tautas namā. Tad bez vēstuļu un marku starpniecības varētu noskaidrot, kāds darbiņš kuram piemērotākais un izdevīgākais. Maiga gan raksta, ka pagājušajā vasarā kāds viņas paziņa, līdzīgu piedāvājumu izmantojot, reģistrācijas naudu samaksājis, bet atbildi un reālu darba piedāvājumu gaida vēl šodien.
Varbūt var atsaukties kāds, kuram veicies vairāk un mēneša laikā, aploksnītes locot, izdevies nopelnīt 4000 dolāru? Drīzāk gan minētajai abonenta kastītei un kontam bankā jau pašlaik ir cits īpašnieks, un S. Jarošenko izgaisis tālēs zilajās ar visiem lētticīgo ieskaitītajiem latiem. Maiga G. no Gailīšiem raksta:
«Mans viedoklis ir šāds – ja kāda persona vēlas ievietot laikrakstā darba piedāvājumu, vajadzētu gan prasīt firmas vai zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecību. Tādas adreses kā abonenta pasta kastītes vispār nav vērā ņemamas. Uz tādām lai sūta mīlestības vēstules un iepazīšanās piedāvājumus.»
