Trīs jaunieši no Bauskas Artūrs Toms Plešs, Normunds Karpičs un šo rindu autore devās apmaiņas studijās uz trim dažādām skolām Eiropā – Dānijā, Spānijā un Nīderlandē.
«Erasmus» ir Eiropas Savienības apmaiņas programma studentiem, tā ir izveidota 1987. gadā. «Erasmus» mobilitātes programmā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie var iegūt iespēju savu laiku studēt kādā mūžizglītības programmas dalībvalstī.
Dānija iedvesmo labākiem darbiem
Artūrs Toms Plešs studē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) transportbūvju, ceļu un tiltu inženierijas programmu, un apmaiņas studijās viņš devās uz Dānijas Tehnisko universitāti (DTU). «DTU visā pasaulē ir viena no vadošajām universitātēm tieši būvniecības jomā, tāpēc ilgi par savu lēmumu nebija jāšaubās. Pavadītais semestris DTU bija pareizā izvēle gan no studiju, gan apkārtējās vides viedokļa,» stāsta Artūrs. Jaunietim iedzīvoties Kopenhāgenā bijis viegli, jo pilsēta esot visai līdzīga Rīgai, turklāt ceļā viņš nedevās viens, bet gan kopā ar draudzeni.
«Man universitātes programmā visvairāk patika studiju procesa atvērtība un dāņu stingrā nostāja, ka visam jānotiek sadarbojoties. Studējot Dānijā, var aizmirst par individuālu darbu. Turklāt eksāmeni notiek mutiski, kas, pirmkārt, izslēdz iespēju, ka students varētu krāpties, un, otrkārt, pasniedzējs uzreiz var redzēt tavas zināšanas. Manuprāt, Latvijai vajadzētu ņemt piemēru no Dānijas, lai virzītu izglītību uz straujāku attīstību un internacionālu atpazīstamību,» uzskata jaunietis.
Galvenā atšķirība starp Latviju un Dāniju esot sabiedrības liberālais viedoklis. Lai gan paši dāņi atzīstot, ka esot konservatīvi, no malas pamanīt to ir grūti. Par to liecinot Kristiānijas eksistence un iespēja lietot alkoholu jebkurā diennakts laikā un vietā, tostarp sabiedriskajā transportā, uz ielas un citur. Dzīves un labklājības līmenis neapšaubāmi ir augstāks nekā Latvijā, un dāņi ir atzīti par laimīgāko nāciju pasaulē. «Lai arī dzīves dārdzība nedaudz šokēja, tomēr ikdienas prieks dāņu sejās un izpalīdzība ir nenovērtējama. Atgriežoties Latvijā, priecēja fakts, ka preces un pakalpojumi ir daudz lētāki, taču joprojām nevaru pierast pie sabiedrības visaptverošās neapmierinātības, novecojušajiem pasaules uzskatiem un neprasmes pozitīvā veidā komunicēt ar cilvēkiem līdzās, tomēr, protams, prieks satikt savu ģimeni un draugus,» stāsta Artūrs.
Jaunieša lielākie ieguvumi apmaiņas periodā ir uzskatu maiņa un lielāka atvērtība gan viedokļiem, gan izturēšanās ziņā. Tikai pēc sešu mēnešu prombūtnes Artūrs ir radis sevī pietiekami daudz enerģijas, lai Latviju censtos darīt par zemi, kurā ir patīkami dzīvot, nevis jāmeklē katra iespēja, lai brauktu prom ekonomisku apsvērumu dēļ.
Artūrs Toms Plešs uzsver, ka, viņaprāt, grūtāk ir atrast iemeslu, kāpēc nedoties apmaiņas studijās, nevis kāpēc braukt: «Es noteikti iesaku apmaiņas studijas izmantot visiem jauniešiem, jo nav svarīgi, no kāda sociālā līmeņa tu nāc, vienmēr ir iespēja atrast sev piemērotāko. Jau pēc atgriešanās tu jutīsi, ka esi kļuvis daudz bagātāks, tādēļ gan ģimene, gan draugi, gan visa Latvijas sabiedrība būs ieguvēji no vēl viena progresīvi domājoša jaunieša.»
Spānijā – pieredze, emocijas un draugi
Normunds Karpičs studē Liepājas universitātē, kur apgūst mūzikas skolotāja profesiju. Apmaiņas studijās viņš devās uz Spāniju – Granadas universitāti. Mūzikas fakultāte gan nebija Granadā, bet 300 kilometrus no tās, Seūtas pilsētā, kas atrodas Āfrikas kontinentā.
Normunds jau sen ir zinājis, ka izmantos šādu iespēju doties apmaiņas studijās. Viņaprāt, tā ir lieliska iespēja ikvienam studentam gūt neatkārtojamu pieredzi, dzīvojot citā vidē, kultūrā un iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem. Galvenie atslēgas vārdi, kas jaunieti mudināja doties apmaiņas studijās, bija pieredze, jauni iespaidi un redzesloka paplašināšana.
«Spāņu temperaments bija manāmi atšķirīgs no tipiska latvieša rakstura, tomēr man pielāgošanās konkrētajā vidē nesagādāja nekādas problēmas. Cilvēki pēc būtības ir dzimuši ar unikālu īpašību – pielāgoties jebkādiem apstākļiem,» teic Normunds.
Students apmaiņas studijās jaunas zinības apguva, mācoties spāņu valodā, kas sākotnēji ir bijis izaicinājums, tomēr ar laiku jaunietis aprada un studijas vedās visai raiti. «Kopumā, salīdzinot abu skolu studiju programmas, nekādas ievērojamas atšķirības nebija, tomēr acīs uzreiz iekrita skolas mikroklimats – studentu un profesoru savstarpējās attiecības šķita ļoti nepiespiestas un brīvas. Manuprāt, tas veidoja arī kvalitatīvāku savstarpējo sadarbību citam ar citu,» uzskata Normunds Karpičs.
Dodoties apmaiņas studijās, Normunds vēlējās iepazīt jaunus cilvēkus, redzēt jaunas vietas, apskatīt, kā citur dzīvo cilvēki, gūt pieredzi. Jaunietim kā topošajam skolotājam svarīgi redzēt jaunas idejas un metodes mācību procesam, kas viņam nedaudz vairāk kā četros mēnešos arī izdevās. «Man apmaiņas periods bija tieši laikā, iespējams, nedaudz par īsu. Ja būtu braucis pirmajā semestrī, visticamāk, būtu palicis arī uz otro, kam iemesls ir cilvēki un valoda. Semestra beigās biju iepazinies ar daudziem lieliskiem cilvēkiem, arvien brīvāk runāju spāņu valodā,» atceras Normunds.
Arī viņš iesaka citiem studentiem izmantot iespēju un doties apmaiņas studijās, jo tā ir neatkārtojama pieredze – būt un dzīvot vidē starp «satriecošiem cilvēkiem». Vērtīga pieredze, emocijas un jauni draugi garantēti. Atgriezties mājās esot bijis vienreizēji: «Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas var ilgi iztikt bez mājām, bez Latvijas, tāpēc ielidot dzimtenē bija patīkami. Nebija nepieciešamības arī aklimatizēties, jo pēc pirmajām dienām bija izjūta, ka nekur neesmu bijis,» smej N. Karpičs.
Nīderlandē ar riteni uz skolu mācīties
Šo rindu autore Vidzemes augstskolā Valmierā apgūst mediju studijas un žurnālistiku. Apmaiņas studijās devos uz Nīderlandi – NHTV Breda universitāti, kur studēju programmā «Internacionālie mediji un izklaide».
Izvēle doties apmaiņā bija nedaudz spontāna. Rudenī uz augstskolas e-pastu bija atnākusi ziņa, ka ir izsludināta papildu pieteikšanās apmaiņas studijām, tā nu es nolēmu, ka šī iespēja noteikti ir jāizmanto. Uzreiz sāku apskatīt pieejamās skolas manai programmai, pirmā prioritāte man bija Nīderlande. Es došanos apmaiņas studijās uzskatīju par izaicinājumu – teju pusgadu būt ārpus Latvijas, doties uz citu skolu, citu valsti, lai pārbaudītu, kā un vai var tikt galā, kas, izrādās, nemaz nebija tik sarežģīti. Nīderlandē dzīvo laimīgi, apmierināti un izpalīdzīgi cilvēki. Jau pirmajā vakarā, ielidojot Eindhovenā, to varēja novērot – mocījāmies ar saviem koferiem, meklējot pirmās naktsmājas, kad pie mums pienāca dāma, kas runāja lauzītā angļu valodā un aizveda mūs līdz meklētajai adresei. Līdzīgi bija skolā – ja radās jebkāds jautājums vai problēma, tad droši varēja vērsties pie pasniedzējiem vai citiem studentiem, kuri nekad neatteica palīdzību.
Apmaiņas skolā mācījos gandrīz pilnīgi citādākā programmā, kur vienīgais kopīgais bija vārds «mediji». Vidzemes augstskolā mana programma koncentrējas uz žurnālistiku, bet apmaiņas skolā uzsvars likts uz izklaides industriju, producēšanu, mārketingu, satura veidošanu un citām līdzīgām aktivitātēm. Man interesanti bija tas, ka skolā bija liela birokrātija – pirms varējām ķerties pie darba, bija jāparaksta neskaitāmi līgumi par tavu lomu grupā, kā tiks veikts darbs, jāveido darba plāns utt. Turklāt sekmīga atzīme Nīderlandē ir, sākot no sešām jeb 5,5 ballēm, kas, manuprāt, būtu jāievieš arī Latvijā, lai studentiem būtu motivācija vairāk mācīties.
Protams, atšķiras Nīderlandes un Latvijas labklājība, cenas, arī daba un pilsētu iekārtojums. Nevienam nav noslēpums, ka Nīderlande ir velosipēdistu valsts, ko izbaudīja arī šo rindu autore. Veloinfrastruktūra izstrādāta līdz pēdējam – visur pilsētā iekārtoti velosipēdistu celiņi, speciāli luksofori, kuri strādā ar sensoriem, no pilsētas uz pilsētu var tikt, vien pārvietojoties uz bezmotora dzelzs rumaka. Tiesa, velosipēdi tur tiek zagti ik dienas, tāpēc daudzi savus braucamos slēdz ar divām atslēgām un vēl visādi sargā, taču tas uzcītīgam zaglim problēmas tāpat nesagādā.
Apmaiņā es pavadīju nedaudz vairāk kā piecus mēnešus. Sākumā bija nedaudz baisi, bet galu galā apradu, un pilsēta, kurā es dzīvoju – Breda, man kļuva neizsakāmi mīļa. Tā nebija liela, tāpēc drīz vien pazinu teju katru ielu un stūri. Vienīgais iemesls, kāpēc es neieteiktu doties apmaiņas programmā, ir tas, ka doties mājup būs skumji. Protams, citiem studentiem nav tik veiksmīgas pieredzes, tāpēc pirms došanās noteikti ir jāaplūko informācija par pilsētu, skolu, programmu, kā arī jāuzklausa viedokļi no citiem studentiem.
