Divās pēdējās vasaras Olimpiskajās spēlēs ir piedalījušās arī mūsu rajona sportistes – 2000. gadā Sidnejā barjerskrējēja Irēna Žauna, 2004. gadā Atēnās – diska metēja Dace Ruskule.
Divās pēdējās vasaras Olimpiskajās spēlēs ir piedalījušās arī mūsu rajona sportistes – 2000. gadā Sidnejā barjerskrējēja Irēna Žauna, 2004. gadā Atēnās – diska metēja Dace Ruskule. Par viņu sasniegumiem rakstīts daudz, bet to ēnā palikuši apstākļi, kādos bijis jāstrādā. Bauskas stadiona skrejceļš augstas klases vieglatlētiem jau ir bīstams, kādā sarunā izteicās I. Žauna. Labi vēl, ka jauniekārtotās manēžas segums atbilst mūsdienīgām prasībām. Taču pavisam neapskaužami treniņu apstākļi ir Vecumnieku vidusskolā, kur vieglatlētikas pamatus apguvusi Dace Ruskule un, skaitot pēdējos gados vien, vairāki desmiti Latvijas pieaugušo un jaunatnes izlases dalībnieku.
Mācību iestādes sporta zāle, pieklājīgi izsakoties, ir nepievilcīga. Neatkārtošu to vārdu, kādā šo telpu nosauc pedagogs, kurš jau nosirmojis, strādājot ar Vecumnieku jauniešiem. Par skolotājiem, Bērnu un jaunatnes sporta skolas nodaļu treneriem, kuri vada nodarbības Vecumniekos, arī teikts gana daudz cildinošu vārdu. Bet daudz vairāk par tiem viņi gaida, lai galvenajā vietā, kur jāstrādā, būtu kulturāli apstākļi. Pēc daļēja remonta un jaunu logu ielikšanas 2002. gadā, ventilācija ir gaužām nepietiekama, un tas telpu no baltas pārvērš pretējā – melnā nokrāsā. Sporta pedagogi sarūgtinājumā bilda: “Apnicis par to visu runāt.” Viņiem izdevies piesaistīt dažus bijušos audzēkņus, kuri gan nevēlas labdarību publiskot, sakārtot zālē to, kas izdarāms pašu spēkiem. Tā pārtapušas ģērbtuves un dušas. Taču ventilācijas ierīkošana un lielās telpas kosmētiskais remonts ar ziedojumiem vien nav īstenojams.
Nezinātājam droši vien izklausās neticami – vai tad iespējams izaudzināt augstas klases sportistus arī tādos apstākļos? Vecumnieku vieglatlētu rezultāti to apstiprina. Manuprāt, lai nu kur, bet šādā skolā vajadzētu būt pilnvērtīgai treniņbāzei. To nenoliedz Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolas vadība, ar kuras gādību pēdējam lielākajam remontam tika saņemti līdzekļi no Latvijas Sporta pārvaldes. Vietējās pašvaldības priekšsēdētājs teic, ka mācību iestādes vadībai nav pietiekami daudz iniciatīvas. Droši vien jau katram atrastos argumenti atrunai. Pašvaldība ir piešķīrusi līdzekļus otras sporta zāles remontam, bet arī tās sakārtošanai vēl vajag naudu.
Nezinu, kā, piemēram, ekspremjera Induļa Emša vadītās valdības labvēlību ir saņēmušas vairākas Latvijas lauku skolas, kur sportiskie sasniegumi nav tik pamanāmi. Iepriekšējais Ministru kabinets darbības pašā pēdējā periodā ir paguvis novirzīt prāvas summas sporta zāļu celtniecībai. Vecumnieku sporta skolotāji nesapņo par jaunbūvi, bet par tās pašas vecās zāles remontu, kas ir pārāk ieildzis. Pagasta sportiskos sasniegumus dēvē par unikāliem pozitīvā toņkārtā, bet bāze diemžēl kļūst unikāla negatīvā nozīmē.
