Lai savlaicīgi konstatētu un novērstu bakteriālās iedegas tālāku izplatību augļu dārzos un dekoratīvajos stādījumos, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori ir apsekojuši iespējamos perēkļus dažādās Latvijas vietās, tostarp arī Iecavas novada Dzelz-
āmurā.
Komentējot redzēto, VAAD speciāliste D. Ūdre atklāja, ka inspektori nav konstatējuši bakteriālo iedegu Iecavas novadā. Dzelzāmura buferzonu – trīs kilometru plašu teritoriju ap infekcijas perēkli – inspektori plānojuši apsekot jūlijā, jo tad bakteriālās iedegas «Erwinia amylovora» vizuālās pazīmes ir izteiktākas un dabā saskatāmas.
Dārzos Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadā pagājušajā gadā bakteriālā iedega nav konstatēta. Lai novērtētu situāci-
ju tagad, šajās teritorijās pārbaudes notiks pēc mēneša, informēja D. Ūdre.
VAAD speciāliste skaidro, ka slimības izplatības riska periods ir saimniekaugu – ābeļu, bumbieru, pīlādžu, klinteņu un vilkābeļu – ziedēšanas laiks, kad baktērijas izplatās ar vēju, bitēm, citiem kukaiņiem un putniem.
Bakteriālās iedegas buferzonā noteikti ierobežojumi – saimniekaugu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus.
Bakteriālās iedegas raksturīgākie simptomi – ziedi novīst, nomelnē, bet nenokrīt un paliek pie auga, pumpuri, lapas un jaunie dzinumi novīst, augļi iet bojā, bet nenokrīt. Koki izskatās kā deguši, bojātā miza vietām uzpūšas un plaisā.
Ja koks ir inficēts ar bakteriālo iedegu, tas agrāk vai vēlāk aizies bojā. Vienīgais veids, kā ierobežot bakteriālo iedegu, ir inficēto saimniekaugu iznīcināšana.
Pagājušajā gadā augļu kokiem un dekoratīvajiem stādījumiem bakteriālā iedega «Erwinia amylovora» konstatēta astoņās vietās Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionā. Pērn VAAD inspektori veikuši 1154 pārbaudes bakteriālās iedegas atklāšanai. Latvijā bakteriālo iedegu pirmo reizi konstatēja 2007. gada jūlijā.
