Piektdien ne sniegs, ne pēcpusdienā uzklīdusī migla netraucēja rundāliešu baltkrievu draugu tūri pa novada zemnieku saimniecībām.
Šoreiz ciemos atbraukušie kai-miņvalsts Svisločas rajona pārstāvji bija galvenokārt dažādu lauksaimniecības uzņēmumu vadītāji, «Bauskas Dzīvi» informēja Rundāles pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa.
Pilī, domē, skolā
Piektdiena ciemiņiem bija ļoti piepildīta. Jau no rīta notika oficiālā pieņemšana Rundāles novada domes sēžu zālē, pusotru stundu baltkrievi veltīja Rundāles pils muzeja apmeklējumam, pēc tam apskatīja Pilsrundāles vidusskolu.
Delegācijā bija Svisločas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece Hanna Čižikova, atklātās akciju sabiedrības «Akr – Agro» direktors Anatolijs Lisovskis, lauksaimniecības uzņēmuma «Sovhozs Verdomiči» direktora vietnieks ražošanos jautājumos Jauhenijs Prackevičs, atklātās akciju sabiedrības «Honeviči» direktors Valerijs Radzions, kā arī apvienotā lauksaimniecības uzņēmuma «Novij dvor – Agro» direktors Jurijs Krupovičs, privātā pārdošanas un transporta uzņēmuma «Maļvina» direktors Vladimirs Šimančuks.
Boriss Linkevičs, zemnieku saim-niecības «Spadčina plus» vadītājs, bija vienīgais lauksaimnieks delegācijā, kas Baltkrievijā strādā kā zemnieks mūsu izpratnē, skaidro K. Kociņa. Pārējie lauku uzņēmumi ir ļoti lieli, nodarbina līdz pat 250 cilvēkiem, apstrādā vairāk nekā 700 ha zemes. Tie ir valsts īpašumā, tomēr algu darbiniekiem maksā pēc saimniecības gūtās peļņas, tādēļ viesiem bija liela interese par mūsu zemnieku darbības metodēm un efektivitāti.
Lopi un raža
«Līdakās», kur paralēli graudkopībai kopj 60 piena govis un pulciņu telīšu, kūti, tehnikas angāru, lopbarības sagatavošanu ciemiņiem izrādīja Uldis Kaminskis. Viņš te saimnieko kopā ar Inesi Ceplīti. Pašu vajadzībām saimnieki tur arī cūkas un vistas.
Ciemiņi iztaujāja par samērā jauno tehniku, kas piepilda «Līdaku» angāru. Kā secināja ražošanas vadītāji, 15 tūkstoši eiro par traktoru, kas strādā 20 gadus, ir labāks ieguldījums, nekā viņu pašu valstī četrreiz lētāk nopērkamie vietējā ražojuma agregāti, kas pēc diviem gadiem vairs neesot remontējami. Viņiem gan bija patīkami redzēt, ka visās apskatītajās saimniecībās ir pa kādam baltkrievu ražojuma MTZ traktoram, ko mehāniķi joprojām uztur labā kārtībā.
U. Kaminskis atklāja, ka šogad pēc ziemāju izsalšanas vasarāju raža viņa laukos bijusi ap 6,5 t/ha, taču ienākumus mazina samērā zemā cena pasaules biržā. Baltkrievi stāsta, ka viņu klimata joslā graudaugus vidēji ievāc 10 t/ha, un valsts iepirkuma cena, ko noteic katru gadu, ir līdzīga pasaules graudu biržas cenu līmenim.
Dāvanā krūzes
Saimniecībā «Urštēni», kas strādā vienotā bāzē ar uzņēmumu «Palejas», varēja iepazīt ar precīzajām tehnoloģijām balstītu graudu un rapšu audzēšanas procesu. Īpašniece Vēsma Veģere demonstrēja zinātniski pamatotus, datorizētus mēslošanas principus, kas palīdz uzlabot ražu un samazināt tēriņu par minerālmēsliem. Paralēli saimniecība vasarā nodarbojas ar ceļu remontu, tam izveidota atseviš-
ķa tehnikas bāze, stāsta īpašnieks Ivars Punka.
Saimnieki sākuši apstrādāt zemi 1992. gadā, no 10 ha 20 gados izaugot līdz 1,5 tūkstošiem patlaban. Ivars bilst, ka atkarība no pasaules biržas cenām dažu gadu iegriež, tomēr biežāk latviešu zemnieki var nopelnīt. Valsts atbalsts tehnikas iegādei palīdz uzturēt agregātus, lai arī tagad tas samazināts no 75% līdz 50%.
«Urštēnu» «odziņa» bija Vēsmas meitas Laimas Grigones keramiķes darbnīca. «Bauskas Dzīve» jau vēstīja par jaunietes mākslas studijām Lielbritānijā, pēc kurām ģimene viņai iekārtojusi darbnīcu ar podnieces ripu un divām apdedzināšanas krāsnīm. Laima izrādīja viesiem telpas un pašas gatavotos māla un porcelāna traukus. Katrs ciemiņš dāvanā saņēma gaumīgi iesaiņotu krūzi, kas darināta «ar siltām rokām un sirdi».
Baltkrievu gide Ludmila Knoka, Rundāles lauku konsultante, uzsvēra Vēsmas un Ivara saimes ģimeniskumu un kopīgo ieguldījumu, jo šeit ne tikai kopā strādā, bet rīko arī dažādus atpūtas un sporta pasākumus darbiniekiem. Ciemiņi vēlēja saimniekiem daudz spēka un laimes, atbalstot jauno paaudzi. «Urštēnos» baltkrievus aicināja pie tējas galda, pacienājot ar Laimas dzimšanas dienas kliņģeri.
Noslēdz ar vakarēšanu
Ivetas un Āra Burkānu sētā «Sējas» viesi īpaši lūdza parādīt saimnieces veidoto slaveno dārzu, kurā savdabīgās formas skujeņus, lapenes, dīķus nespēja noslēpt pat uzsnigušais sniegs. Ciemiņi atzina, ka tas rada noslēpumainu un ļoti mierīgu noskaņu.
Saimniecību izrādīja pārvaldnieks Modris Mazurs, atklājot, ka te ar 30 darbiniekiem apstrādā ap 3000 ha zemes, audzē graudus un rapšus. Vasaras kvieši te šogad novākti nedaudz vairāk par 7 t/ha. Ciemiņi sīki iztaujāja par vairāk nekā 20 tehnikas vienību izmantošanu darba procesā, īpaši ražas novākšanas laikā.
Zemnieku sētu apskati noslēdza vakara sarīkojums Igna Savicka saimniecībā «Lielupnieki», kur baltkrievu ciemiņi kopā ar Rundāles novada pārstāvjiem baudīja latvisku vakarēšanu, maltīti un saviesīgas sarunas.
Jau vēstīts, ka Rundāles un Svisločas draudzība ilgst vairākus gadus. Pašvaldības rīko regulāras vizītes un kopīgus projektus kultūras, izglītības, saimnieciskajā jomā. Šāda sadarbība palīdz izprast kaimiņvalsts cilvēkus un apstākļus, veidot labas attiecības.
