Nespēju nomierināties, izlasot «Bauskas Dzīves» 2. oktobra numurā otrajā lappusē ievietoto rakstu «Lauksaimniecība ir sagrauta». Tas ir kaut kāds murgs.
Nespēju nomierināties, izlasot «Bauskas Dzīves» 2. oktobra numurā otrajā lappusē ievietoto rakstu «Lauksaimniecība ir sagrauta». Tas ir kaut kāds murgs. Manuprāt, tā jāuzskata par politiska satura publikāciju, kuras mērķis ir nomelnot Tautas partiju. Tas nav visu zemnieku viedoklis. Arī es esmu ievēlēts Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības valdē, bet netiku aicināts piedalīties sēdē, kurā izskatīta laikrakstā publicētā vēstule.
Es uzskatu, ka Lauksaimnieku apvienības valde (LAV) nespēj sekot līdzi lauksaimniecības attīstībai, kā arī nepārstāv Bauskas rajona lauksaimnieku vairākumu, jo LAV jau gadu nedarbojas, valdes sēdes nav sasauktas. Savas darbības laikā tā kļuvusi par Latvijas Sociāldemo- krātiskās strādnieku partijas atbalsta štābu, tāpēc daudzi valdes locekļi, kas pārstāvēja rajona pagastu zemnieku vairākumu, pameta LAV. Valdes sēdes pagāja kā sociāldemokrātu slavināšana un citu partiju zākāšana (īpaši Tautas partijas), cits viedoklis netika pieņemts.
Nesaprotu, kur bija LAV, kad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome kopā ar zemkopības ministru Ati Slakteri pārliecināja valdību par kompensācijas nepieciešamību sausuma radīto zaudējumu samazināšanā lopkopībā. Nevaru piekrist, ka A. Slakteri apmelo valsts naudas sadalīšanā sev un līdzīgām saimniecībām. Pašlaik valsts atbalsts ir gan septiņu govju īpašniekiem, gan 50, arī 200, vajag tikai gribēt strādāt. Visvairāk šis atbalsts jūtams tieši A. Slaktera darbības laikā. Par to liecina piešķirtā sausuma kompensācija, neatkarīgi, vai zemniekam ir viena vai 100 govis.
Uzskatu, ka lauksaimnieki nav Tautas partijas lauksaimniecības politikas upuri, bet pēdējās Augstākās Padomes un iepriekšējo Saeimu vadošo partiju, īpaši Latvijas Zemnieku savienības, «Latvijas ceļa», «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, lauksaimniecības politikas rezultāts. Šo partiju pieņemtie lēmumi bez ekonomikas un finanšu pamata lauksaimniecību Latvijā sagrāva.
Šodien mēs jūtam sekas, ka ES piešķir kvotas saskaņā ar šī perioda lauksaimniecības rādītājiem. Savukārt samazinoties ražošanai, klāt bija importētājfirmas, kas iepludināja importa pārtiku, un Latvija no eksportētājvalsts pārvērtās par importētājvalsti.
Kopš 1992. gada strādāju zemnieku saimniecībā un sekoju līdzi valsts politikai lauksaimniecībā un zemkopības ministru darbam.
Nebūdams Tautas partijas biedrs, varu teikt, ka A. Slakteris šajos divos gados ir paveicis tik, cik visi iepriekšējie zemkopības ministri kopā. Apsveicami, ka Zemkopības ministriju vada zemnieks, kurš labi pazīst laukus un spēj risināt problēmas. Par to liecina arī Zemkopības ministrijas aktivitātes lauksaimniecības sakārtošanā valstī, kā arī iestājoties ES, tikšanās ar zemniekiem ražošanas objektos.
Tieši pēdējos divos gados arī manas saimniecības finansiālie rādītāji un ražošanas efektivitāte liecina, ka lauksaimniecībā vērojams progress. Tā domāju ne tikai es, bet arī citi Bārbeles un tuvējo pagastu piensaimnieki. Mēs regulāri sapulcējamies un pārrunājam gan savas, gan valsts mēroga problēmas, uzskatām, ka piensaimniecība ir saņēmusi pietiekamu Zemkopības ministrijas atbalstu.
M. MEDIŅŠ, Bārbeles pagasta zemnieku saimniecības «Silavēji» īpašnieks
