Ceļosim! Jauns galamērķis 300 kilometrus no Bauskas.
Latviešiem nu ir vēl viena «svētceļojuma» vieta tuvējos kaimiņos – šoreiz Igaunijā. Kopš 1. oktobra savos tuvējo ceļojumu plānos droši varam iekļaut vēl vienu unikālu objektu Igaunijas dienvidu pilsētā Tartu
Modernākais Eiropā
Tartu jeb joprojām daudzu latviešu mīļi dēvētajā Tērbatā atklāts Igaunijas Tautas, dažos avotos arī saukts Nacionālais, muzejs. Atmetuši savu ziemeļniecisko kautrīgumu, igauņi to steiguši nodēvēt par lielāko un modernāko muzeju Eiropā.
Iepazīties ar jauno muzeju tā darba pirmajā dienā šķita diezgan liels neprāts. Kaut vai atceroties šausmas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšanas dienā šogad Rīgā. Tomēr riskējām turp doties, cerot, piemēram, uz igauņu gausumu. Visas mūsu bažas izrādījās nepamatotas kaut vai tāpēc, ka muzejs atrodas kilometrus četrus no Tartu centra, Rādi ciemā. Turklāt ekspozīcijas telpas tiešām ir milzīgas – 34 000 kvadrātmetru. Ja arī 1. oktobra pēcpusdienā te bija aptuveni tūkstoš interesentu, milzu celtnē tie «izkusa», netraucējot vērot, izzināt un baudīt.
Skrejceļa turpinājums
Pārsteidzošs ir ēkas ārējais veidols. Tā uzbūvēta pie padomju laika militārā lidlauka kā augšupejošs skrejceļa turpinājums. Ar šo vairāk nekā 300 metrus garo rampu arhitekti simboliski apliecinājuši pacelšanos, igauņu tautas augšupvirzību.
Muzejā var iepazīt divas pastāvīgās ekspozīcijas. «Urālu atbalsis par ziemeļu tautām» stāsta par somuguru tautām, tostarp igauņiem
un arī līviem. Tā izkārtota lejasstāvā, kur apmeklētāju zili izgaismota laika upe aizved tūkstošiem gadu senā pagātnē. Tu nokļūsti milzu mežos, tad vēja pluinītos klajumos, kuros no pazaudēšanās un nosalšanas glābj vientuļa jurta. Te skan putnu balsis, ziemeļu upēs lec zivis, kādā tumšākā nostūrī pēkšņi atskan lāča rēcieni. Atraktīvi, bet ne smieklīgi, drīzāk izzināt, izvērtēt un fantazēt rosinoši.
No tagadnes pagātnē
Otra ekspozīcija ir «Tikšanās». Tā pārsteidz ar to, ka apskate sākas no šodienas atpakaļ pagātnē. Autori iecerējuši palīdzēt apmeklētājiem saprast, kā radies tas viss, ar ko Igaunija lepojas šodien. Vienlaikus tiek stāstīts par lietām, kas nav mainījušās, tikai pielāgojušās laikmetam, dzīves stilam, iekārtām.
Interesanta ir, piemēram, Ziemassvētku dāvanu ekspozīcija no 2015. gada līdz 1999. gadam. Līdzās etnogrāfiskām vērtībām, autentiskiem, simtiem gadu seniem priekšmetiem ir mūsdienu tehnoloģijas, kas ļauj tos saskatīt, it kā nokļūstot pagātnē. Stendā par igauņu aušanas tradīcijām līdzās izklātajām segām ir liels videoekrāns, kurā skatāms kāds ziemas rīts. Igauņi ar zirgiem atbrauc uz baznīcu, noņem krāšņās segas no ragavām un uzsedz zirgu mugurām.
Uz Peipusa ezeru
Pārsteidz video tehnoloģiju kvalitāte, kas rada izbrīna pilnu klātbūtnes efektu. Ir interesantas virtuālās kartes, kurās, izmantojot mobilo telefonu globālās pozicionēšanas iekārtas, skatāms, kā simtiem mašīnu Līgovakarā no pilsētām dodas uz laukiem. Pirmdienas rītā auto plūsma Ziemeļigaunijā traucas Tallinas virzienā. Citā ekrānā var skatīt automobiļu virzīšanos uz Peipusa ezeru. Var pamanīt, cik daudz signālu turp dodas no Latvijas.
Sola tekstus latviski
Šis muzejs ir lielisks apliecinājums moderno tehnoloģiju kvalitatīvam pielietojumam. Pie ieejas katrs apmeklētājs var saņemt plastikāta kartīti. Pie eksponātiem ir planšetēm līdzīgi ekrāni, kur, pietuvinot kartīti, teksts lasāms angļu vai krievu valodā. Tuvākā nākotnē sola arī skaidrojumus latviešu valodā. Pēc kāda laika būs bukleti, ceļveži, kurus uz muzeja atklāšanu igauņi vēl nebija paspējuši nodrukāt. Lieliski būtu, ja varētu latviski dzirdēt arī sarunas videostāstos. Saistošs ir videomateriāls par kādu 16. gadsimta raganu prāvu, labprāt šo sarunu noklausītos arī latviski.
Viens no muzeja aizraujošās un izzinošās ekspozīcijas apliecinājumiem ir mūsu grupiņā esošā pusaudža vēstījums pēc apmēram trim šeit pavadītajām stundām. Tā bija prasība nedaudz atpūsties un tad iet vēlreiz skatīties.
No Igaunijas Tautas muzeja devāmies, baltas skaudības pārņemti, bet ar apņemšanos šeit vēlreiz atgriezties. Rāmai, izzinošai apskatei muzejam vēlams veltīt stundas četras. Pārņēma arī neliels satraukums. Grūti būs kaut kur citur skatīt klasiski vecmodīgā stilā iekārtotu ekspozīciju, ja iepazīts šāds kultūras brīnums tepat, nedaudz vairāk kā 300 kilometrus no Bauskas.
IGAUNIJAS TAUTAS MUZEJS
Ieejas biļetes uz visām ekspozīcijām – 12 eiro, bērniem – 8 eiro, ģimenes biļete – 8 eiro. Ir dažādas cenu atlaides.
Muzeja darba laiks – no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 10 līdz plkst. 19, trešdienās no plkst. 10 līdz plkst. 21. Slēgts pirmdienās.
No Tartu centra līdz muzejam raitā solī var aiziet pusstundā. Muzejs atrodas Rādi ciemā netālu no Narvas ceļa pārsimt metru pa Muzeja ielu.
Muzejs tapis desmit gadu garumā un izmaksājis vairāk nekā 70 miljonus eiro.
Muzeja projekta autori – Parīzes arhitektu birojs «DGT», kas par šo darbu saņēmis Francijas arhitektūras balvas «Grand Prix» par labāko darbu ārzemēs.
