Latviešu karavīru atceres dievkalpojums 16. marta pēcpusdienā bija pulcējis pilnu ev. lut. Bauskas Svētā Gara baznīcu.
Latviešu karavīru atceres dievkalpojums 16. marta pēcpusdienā bija pulcējis pilnu ev. lut. Bauskas Svētā Gara baznīcu.
Prāvesta Paula Žibeika, mācītāju Aivara Siliņa un Aivara Pelda sacītajā ieklausījās sirmie karavīri, viņu sievas, atraitnes, tuvinieki un draudzes ļaudis. Svinīgi tika ienesti Nacionālo karavīru biedrības karogi. Dievkalpojumu kuplināja draudzes kora dziedājums.
No Amerikas atbraukušā mācītāja Aivara Pelda sprediķis bija tiešs un skarbs. Viņš stāstīja, ka trimdā arvien svēta bijusi kritušo karavīru piemiņa. Sāpīgi aptvert, ka Latvijas valsts vēsturi un tautas likteņgaitas dzimtenē nezina ne tikai skolēni, tā joprojām nav skaidra arī Saeimas deputātiem un ministriem, ja jau viņi šajā dienā atļaujas pamest valsti. Latvija Otrajā pasaules karā zaudējusi ļoti daudz – liela daļa tautas tika iznīcināta, izsūtīta, devusies bēgļu gaitās uz Rietumiem, valsts uz ilgiem gadiem zaudēja neatkarību. Tomēr kristiešu pienākums ir arī saprast un piedot. Mācītāja Aivara Pelda svētruna vecos vīrus aizkustināja un pēc dievkalpojuma daudzi viņam vēlējās pateikties.
Pie kritušo leģionāru piemiņas akmens luterāņu baznīcas dārzā tika nolikti ziedi. Pēc tam vecie karavīri un viņu tuvinieki kārtojās gājienam uz Tautas namu, kur piemiņas sarīkojums turpinājās.
Svētbrīdis karavīru atcerei 16. marta vakarā notika arī ev. lut. Iecavas baznī- cā. Iecavniekus uzrunāja mācītāji A. Siliņš un A. Pelds. Par to «Bauskas Dzīvi» informēja draudzes priekšniece R. Kreicberga.
Kārtības sargu – policistu, ceļu policijas un zemessargu – palīdzība 16. martā nebija nepieciešama. Piemiņas sarīkojumi noritēja klusā cieņā, godinot pagājušo laiku.
