Bauskas pilsētas saimnieks kopš 1988. gada 15. janvāra ir Jānis Teikmanis.
Bauskas pilsētas saimnieks kopš 1988. gada 15. janvāra ir Jānis Teikmanis. Vispirms viņa amats bija – izpildkomitejas priekšsēdētājs, no 1994. gada 9. jūnija – Domes priekšsēdētājs.
Intervija ar J. Teikmani –
Kā esat izjutis to periodu, kas saistīts ar Bausku?
– Dzīves temps ir bijis tik straujš un pagriezienu bijis tik daudz, ka vienpadsmit gadu aizskrējuši kā viens gads. Svinot Bauskas 390 gadu jubileju, domājam, daudz tas vai maz? Varbūt jautājums ir lieks, jo pilsētu mēs redzam ar savām acīm, veidojam ar savām rokām un prātu. Tā ir mūsu Bauska. Zīmīgi, ka jubileja ir tik tuvu pie jaunās tūkstošgades sliekšņa.
Gadu simtu un tūkstošu mija ir neizbēgama. Jūsu karjeras periodam tomēr paliek neatņemami vairāki vēsturiski fakti.
– Nevaru neatcerēties, kā bija pirms desmit gadiem. Gaisā virmoja Atmodas elpa, kaut arī cukuru, sviestu, kafiju, degvielu un vēl citas preces varēja iegādāties ar taloniem, izstāvot garas rindas. Vēl bija jūtama «partijas mājas» vadošā roka. Arī pilsētas izpildkomitejai tika teikts priekšā, kā rīkoties un kā svinēt svētkus.
Lielas pārmaiņas notikušas valstī un arī pilsētā. Lai gan ir grūtības un dažādi pārmetumi, tomēr it kā no nulles sāktais un izdarītais ir devis gandarījumu. Domāju, ka līdzīgas izjūtas ir daudziem baušķeniekiem.
Ko no deviņdesmitajiem gadiem vēlaties īpaši izcelt?
– Esam iesaistījušies lielos projektos, kas ļoti nozīmīgi visai pilsētai. Daudz paveikts siltumsaimniecības sakārtošanā. Rekonstruētas trases, uzlaboti siltummezgli un siltuma regulēšana. Ir uzbūvēta koģenerācijas stacija. Kopā ar Latvijas Autoceļu direkciju izstrādāts projekts Mēmeles tilta pārbūvei, kā arī Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijai. Nākamgad jau varēsim braukt pa jauno tiltu.
Kādreiz neizbrienamā Salātu iela ir asfaltēta. Sakārtota pilsētas atkritumu izgāztuve «Grantiņi».
Notikusi arī pilsētas pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» reorganizācija.
– Izveidoti trīs patstāvīgi pašvaldības uzņēmumi – «Bauskas ūdenssaimniecība», «Komunālie pakalpojumi» un «Bauskas viesnīca». To darbs pēdējā laikā ir ievērojami uzlabojies. Pilsēta ir pārņēmusi rajona Centrālo slimnīcu un poliklīniku, kur šajā vasarā veikti remonta un iekārtošanas darbi.
Bauskā ir daudz aktīvu privātuzņēmēju. Kuriem, jūsuprāt, izdevies mainīt pilsētas ārējo veidolu un rosināt saimniecisko aktivitāti?
– Daudziem. Pilsētvides sakārtošanā pamanāms SIA «Bergmanis» veikums, izveidojot jauno Bauzes tirgu. SIA «V+V», «Divupe», zemnieku saimniecība «Teiksmas» izremontējuši vecas telpas un atvēruši autoremontdarbnīcas. SIA «MGM» veicis kapitālu remontu vienā no arhitektūras pieminekļiem ēkā Plūdoņa ielā 40. SIA «Oskars» un zemnieku saimniecība «Norieši» daudz paveikuši Kļavu ielas sakārtošanā.
Kas ir nozīmīgākais pilsētas nākotnes aprisēs?
– Projekta «800+» ietvaros ūdenssaimniecības sakārtošanai nākamo desmit gadu laikā paredzēts apgūt 2,7 miljonus latu. Plānots rekonstruēt kanalizācijas trases, uzbūvēt jaunus ūdensvadu posmus, pabeigt trases celtniecību gar Mūsas krastu. Vēl šogad tiks uzsākta jaunās kanalizācijas trases celtniecība gar Mūsas krastu un jaunās kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas celtniecība, Ceriņu un Rīgas ielas kolektora būve.
Būdams Latvijas pilsētu savienības priekšsēdētājs, jūs pazīstat citas pilsētas. Kas raksturīgs Bauskai?
– Mūsu pilsētai kā nevienai citai Latvijā ir neparasts izvietojums – triju upju krastos. Bauskai piemīt sirsnība, kādu neesmu izjutis nekur citur Latvijā un arī ārzemēs. Pilsēta ir Latvijas dienvidu vārti, un šī ģeogrāfiskā situācija būtu aktīvāk un plašāk izmantojama. Ceru, ka pēc komunikāciju rekonstrukcijas varēsim atdzīvināt vecpilsētu. Ir saprotama baušķenieku vēlme dzīvot komfortā, kura pašlaik nav pilsētas vecajā daļā.
Pilsētas 390 gadu jubileja tiek atzīmēta vērienīgi. Kā domājat šo tradīciju saglabāt un attīstīt?
– Tik plaši svētki, manuprāt, varētu būt ik pēc pieciem gadiem. Bauskai jau izveidojušās savas kultūras tradīcijas, kas jāturpina izkopt. Senās mūzikas un kantrimūzikas festivāls pulcina daudz interesentu.
Kāda Bauska būs jaunajā gadu tūkstotī?
– Tāda, kādu to būsim izveidojuši. Droši varu sacīt – joprojām augoša, ar baznīcu torņiem pār vecpilsētu, ar rosīgu kultūras dzīvi, ar cilvēciskām attiecībām starp cilvēkiem, kurus vieno uzticība un darbs savai pilsētai. Tās ir vērtības, kas saglabājas cauri gadsimtiem un būs raksturīgas arī jaunajā gadu tūkstotī.
