Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā nobriedis konflikts. Pirmajā brīdī tā iemesls šķiet nenozīmīgs.
Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā nobriedis konflikts. Pirmajā brīdī tā iemesls šķiet nenozīmīgs. Zīmēšanas skolotāja Ineta Krēsliņa atsakās sestdien, 1. septembrī, nākt uz darbu, jo to liedz viņas reliģiskā pārliecība. Tāpēc direktore Guna Gausiņa neuztic viņai 1. klases audzināšanu. Skolotāja to uzskata par cilvēktiesību ierobežojumu un aicina viņas pāridarījumu izskatīt Valsts cilvēktiesību birojam.
«Bauskas Dzīve» pirmdien, 13. augustā, jau rakstīja, ka Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers direktores rīcībā nesaskata, ka tiktu pārkāptas I. Krēsliņas cilvēktiesības. «Reliģiskā pārliecība nedrīkst traucēt pildīt valsts darbu,» tiekoties ar Griķu pamatskolas pedagogiem, apliecināja O. Brūvers. «Ja direktore ar skolotāju nespēj rast kompromisu, tad ir tikai viena iespēja. Kam ticība traucē strādāt, tam ir no šī darba jāiet projām. Direktorei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas jāizpilda visiem skolotājiem.»
Piedaloties divu stundu garā sarunā rajona Izglītības pārvaldē, «Bauskas Dzīvei» nācās dzirdēt daudz dažādu viedokļu par gaisotni, kāda valda Griķu pamatskolā. Secinājums ir viens – sapratnes, iejūtības un kompromisu meklējumi tur nenotiek. Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Dzenis uzskata, ka dažos pedagogos ir aizvainojums, kāpēc tieši Guna Gausiņa, persona no malas, un nevis kāds pašu cilvēks šī gada 5. februārī konkursa kārtībā tika izraudzīts par mācību iestādes vadītāju.
Šķiet, ka dažreiz daļa pedagogu apzināti nostājas pret savu direktori, tāpēc strīdos nereti netiek meklēts izlīgums. Viņš arī secina, ka demokrātiskais vadības stils skolā nedarbojas tāpēc, ka abas puses nevēlas demokrātiju. Ja pretējā puse negrib nākt pretī, tad direktorei atliek vien izvēlēties autoritāras metodes. Pretējā pusē šoreiz laikam domāta arī mācību pārzine Ruta Šteinberga, jo viņa atklāti apliecina, ka «direktorei trūkst vadības pieredzes, jo šādu nopietnu lēmumu pieņemšanā (uzticēt skolotājai I. Krēsliņai audzināt 1. klasi – V. A.) vajadzēja konsultēties ar kolēģiem, mācību pārziņiem, arodbiedrību».
Vecāku domes pārstāvji, kuri arī iesaistīti konfliktā, vairāk ir direktores pusē. «Ja tagad mācību pārzine direktorei pārmet nekompetenci, tad es gribu jautāt, kur viņa pati bija, kāpēc viss ir nonācis līdz konfliktam,» iebilst vecāku domes priekšsēdētājs Guntars Žilinskis. «Tad jau mācību pārzine uz visu noskatās no malas un tikai paberzē rokas. Ir dažādi veidi, kā kaitēt. Nekā nedarīšana dažkārt nodara lielāku ļaunumu nekā darīšana.» Vēl G. Žilinskis stāsta par intrigām, kādas tiek vērptas pret mācību iestādes vadītāju. «Noraidu apgalvojumu, ka tiek vicināts kara duncis un skolā notiek kādas aizmugures spēles,» strikti iebilst arodbiedrības vadītāja skolotāja Ināra Dimante. «Mēs esam mēģinājuši rast kompromisu, bet tas nav izdevies. Mēs neesam manījuši, ka mācību pārzine traucētu direktorei darbā. Kolektīvs ir satraucies par izstrādātajiem jaunajiem amata aprakstiem, kuros norādīts, ka skolotājiem dažreiz nāksies pildīt darba pienākumus arī sestdienās.»
Darbs sestdienās šķiet primārais iemesls daudzajām nesaskaņām. Griķu pamatskolā trešā daļa pedagogu (pieci no 18) ir aktīvi Septītās dienas adventistu draudzes locekļi. Ticība viņiem liedz strādāt sestdien. Šo apstākli bez ievērības nav atstājuši arī vecāki, kuri iebilst, ka skolā pasākumi nenotiek sestdienās, izlaidumā piedalījušies tikai daži pedagogi. Daži audzēkņi netiekot sagatavoti mācību priekšmetu olimpiādēm, kas organizētas sestdienās.
Nepieņemama vecākiem ir situācija, ka pasākumam skolēnus gatavo viens pedagogs, bet sestdien ar klasi darbojas cits skolotājs, aizvietotājs. Mācību pārzine R. Šteinberga apliecina, ka apzināti, skolotāju reliģiskās pārliecības dēļ mācību process skolā netiek traucēts. Viņa arī uzskata par pārsteidzīgu un nepārdomātu direktores lēmumu 1. septembrī organizēt skolā Zinību dienu. Arī agrāk, ja 1. septembris gadījies sestdien, skolotāji nav strādājuši.
Līdz jaunā mācību gada sākumam vēl ir laiks. Cerams, ka Griķu pamatskolā, vienalga sestdien vai pirmdien, tie būs gaiši un priecīgi skolēnu un skolotāju atkal sastapšanās svētki. Neņemot vērā vasaras tveicē pārkarsušo prātu radī- tus konfliktus un pretrunas. Skolotāji droši vien būs ieklausījušies Valsts cilvēktiesību biroja direktora Olafa Brūvera vēlējumā: «Skola ir valsts iestāde, kurai nav nekāda sakara ar reliģisko pārliecību. Kā kristiešiem jūsu pieejai pie direktores jābūt pazemībā, lēnprātībā, mīlestībā un lūguma veidā izteiktai. Ja jums jūsu pārliecība traucē, tad, skolotāji, esiet ļoti uzmanīgi, iecietīgi un saprotoši pret direktori. Atbalstiet viņu, palīdziet, neraisiet konfliktus.»
